Turklāt Dobelei raksturīgs arī tas, ka šobrīd politiskā vara un uzņēmumi eksistē divās paralēlās pasaulēs, savstarpējas prasības neizvirzot. Pašvaldība no uzņēmējiem negaida lielāku iesaistīšanos pilsētas dzīvē, jo savu būtiskāko uzdevumu - darbavietu nodrošināšanu - privātais sektors veic, un tāpēc uz pašvaldības pleciem negulst nepanesami smags maksājamo sociālo pabalstu slogs. Savukārt ražotņu vadītāji un īpašnieki nepūlas gūt politisku ietekmi un domes deputātu krēslus, turklāt arī - atšķirībā no vairāku citu pilsētu uzņēmējiem - nesūdzas, ka dome neizprot biznesa intereses.
Uzrunā par dakteri
2009. gada pašvaldību vēlēšanās par deputātu krēsliem Dobeles novada domē cīnījās septiņi kandidātu saraksti, 17 ievēlētie deputāti pārstāvēja sešus - ZZS, Tautas partiju (TP), Jauno laiku (JL), Nacionālo apvienību (NA) TB/LNNK/Visu Latvijai, Pilsonisko savienību un Sabiedrību citai politikai. Ārpus domes palika vien Sociālā taisnīguma partija. Uzvaras laurus toreiz plūca ZZS, kas ieguva piecas deputātu vietas. Likumsakarīga tāpēc bija novada domes priekšsēdētāja izraudzīšanās tieši no ZZS deputātu vidus, un šajā amatā tika ievēlēts Andrejs Spridzāns, tā pārtraucot «Elksnīša laikus» - bez amatiem domes vadībā un, kā pats atzīst, «opozicionāra krēslā» palika agrākais Dobeles mērs Andris Elksnītis (TP), kuram iepriekš bija izdevies noturēties mēra amatā kopš 1994. gada.
A. Spridzāns patlaban ir ietekmīgākais no visas Dobeles novada domes, turklāt spožs konkurents viņam neesot parādījies, arī sākoties gaidāmo pašvaldību vēlēšanu maratonam, stāsta pilsētas iedzīvotāji. Nešauboties arī pats A. Spridzāns apstiprina, ka šogad vēlēšanās startēs, un nenoliedz, ka cer turpināt darbu domes priekšsēdētāja amatā.
A. Spridzāna atpazīstamību un līdz ar to ievēlēšanas izredzes stiprina tas, ka gadiem ilgi viņš bijis pilsētā zināms ārsts, kā arī Dobeles un apkārtnes slimnīcas vadītājs. «Vietējie domes priekšsēdētāju vēl tagad uzrunā par dakteri,» novērojusi Dobeles laikraksta Zemgale galvenā redaktore Ligita Dāvidsone.
Sarunā labi pamanāms, ka tieši veselības aprūpe A. Spridzānam joprojām ir ļoti tuva tēma, par kuru viņš gatavs runāt ilgi un aizrautīgi. Bijušais mediķis pauž gandarījumu, ka, par spīti dažādiem pārmaiņu vējiem, Dobelē saglabāta slimnīca, kas «sniedz ambulatoro un stacionāro neatliekamo palīdzību 24 stundas diennaktī». Atšķirībā no Bauskas «mums Dobelē pat nevajadzēja tiltu bloķēt, lai slimnīcu aizstāvētu», priecājas A. Spridzāns.
Neilgi pēc apstiprināšanas domes priekšsēdētāja amatā A. Spridzāns gan iekūlās skandālā, ko viņam pārmet vēl tagad - ierosināja paaugstināt savu algu un paaugstinājumu arī panāca. Domes deputāts Guntis Safranovičs (TP) to savulaik komentēja ironiski, sakot: «Tagad mēs dzīvojam zaļi!» Un šis izteiciens Dobelē folklorizējies. «Visiem bija šoks, ka dakteris A. Spridzāns pirmkārt savu algu pacēla,» iedzīvotāju labo atmiņu apliecina arī komentārs portālā Diena.lv.
Intriga saasinās
Dobelē daudzviet labi pamanāmi procesā esoši ielu rekonstrukcijas un vides pārveides darbi, kas pilsētai piešķir nepabeigtības noskaņu. «Brīvības ielas un Zaļās ielas rekonstrukcija jāturpina, pilsdrupu rekonstrukcija tāpat pēc vēlēšanām būs jāturpina,» pašpaļāvīgi uzskaita A. Spridzāns.
«Mēs ceram, ka iegūsim ievērojamu skaitu deputātu mandātu arī jaunajā domē,» Dienai teic Dobelē dzimušais Saeimas deputāts, kādreizējais labklājības un satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) un uzsver: «Zemnieku savienības popularitātei Dobelē un Dobeles novadā ir dziļas vēsturiskas, pat simboliskas saknes - šajā novadā atrodas Zemnieku savienības politiķa, kādreizējā Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa mājas Pikšas.» U. Augulis gan atzīst - cerēt, ka uzvara vēlēšanās nāks viegli, nevar: «Pašvaldības vadītājam un deputātiem visu laiku jāpatur prātā, ka varbūt tiks pārvēlēti, bet, iespējams, - ne.»
Šobrīd lielākā politiskā intriga Dobelē saistīta tieši ar to, vai ZZS tiešām būs dominējošais politiskais spēks arī pēc vēlēšanām. «Mums ir divas spēcīgas politiskās partijas - ZZS un Vienotība,» uzskata L. Dāvidsone.
Reformu partija (RP) ar atsevišķu sarakstu par varu Dobelē necīnīsies, atklāj RP Zemgales koordinators Edmunds Jurēvics. Dobelē nav manāma arī jaunu reģionālo partiju veidošanās, kas varētu saasināt konkurenci. Kaut arī nacionālais sastāvs pilsētā nav viendabīgs - latviešu apmēram 73,5%, krievu - 13,5% un citu nacionalitāšu - vēl 13%, Dobelei vēsturiski nav raksturīga arī partiju veidošana un vēlētāju balsu piesaistīšana pēc nacionālā principa.
Nacionāla rakstura domstarpību un asu sociālekonomisko problēmu neesamība vērtējama pozitīvi, bet politiķiem nedod iespēju, skaļos saukļos solot situācijas uzlabošanos, gūt plašu popularitāti, atzīst pilsētas iedzīvotāji.
Ir konkurence, ir opozīcija
Ja politisko spēku samērs domē mainītos, iespējamais konkurents A. Spridzānam par priekšsēdētāja krēslu varētu būt Kaspars Ļaksa (ievēlēts no JL, tagad Vienotība). Dienai viņš apstiprina, ka vēlēšanās kandidēs, un nenoliedz, ka, iespējams, būs Vienotības kandidāts domes priekšsēdētāja amatam. Vienotības trumpis varētu būt solījums veidot ciešāku sadarbību ar uzņēmējiem un uzņēmumu vadības pārstāvjiem, nodrošinot, lai pie pašvaldības tiktu izveidota uzņēmēju konsultatīvā padome, kāda darbojas jau citās pilsētās, piemēram, Bauskā, bet Dobelē palikusi vien runu līmenī. «Uzņēmēji mēģinājuši apvienību veidot, bet sadarbība ar pašvaldību un kopīgi projekti reti tiek īstenoti. Par konkrētiem projektiem konsultēšanās nenotiek, bet vajadzētu,» atzīst K. Ļaksa.
Toties atgūt varu Dobelē neplāno senākais, ilggadējais līderis Andris Elksnītis, kuram, kā jau opozicionāram, sakrājušies pārmetumi domes vairākumam: «Dome iedzīvotājus atstūmusi, nerēķinās ar viņiem, pieņem lēmumus, un viss. Bijām iecerējuši būtiskāku lomu pilsētas un novada iedzīvotājiem, nevis koncentrēt visu varu domē.» A. Elksnītis uzskata, ka ar vides labiekārtošanas projektiem pašvaldībai neesot pamata īpaši lepoties, jo «Eiropas nauda burtiski iekrita rokās, atlika tikai to ņemt un tērēt».
Domē vajadzētu jaunus cilvēkus, vēlams no uzņēmēju vidus, domā bijušais mērs, bet arī atzīst, ka «šogad tādi, visticamāk, neparādīsies», jo Dobelē vēsturiski izveidojusies īpatnība, ka «ļoti savrupi strādā uzņēmēji, pat netiecas uz domi. Turklāt lielajiem uzņēmumiem dome šķiet absolūti maznozīmīga. Domei pašai šķiet, ka tā ir būtiska uzņēmējiem, bet tā nav.»
Populārs dobelnieku vidū pēdējos gados kļuvis vērienīgā uzņēmuma Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, bet viņš apgalvo, ka pat neapsver iespēju iesaistīties politikā un kandidēt pašvaldību vēlēšanās, jo «katram jādara savs darbs, man visa uzmanība un enerģija jāvelta uzņēmuma attīstībai, nevis jādomā par iešanu politikā vai par darbu domē».