A. Šķēles teiktais varētu būt adresēts šīs partijas vēlētājam ārpus Rīgas. Sociologs arī mudina nepievērst lielu vērību tam, ko politiķi tagad saka par pēcvēlēšanu sadarbības modeļiem, ko noteikšot «matemātika pēc vēlēšanām».
TP priekšsēdis A. Šķēle, kurš ir apvienības Par labu Latviju! saraksta līderis Zemgalē, otrdien intervijā laikrakstam Neatkarīgā teicis, ka Zaļo un Zemnieku savienību un Vienotību viņš redz kā pirmos sarunu partnerus jebkurā variantā, bet sadarbību ar Saskaņas centru pieļauj tikai «politiskā strupceļa variantā». Vienotībā pārstāvētā Jaunā laika līderi Solvitu Āboltiņu A. Šķēles vēstījums mazliet pārsteidzis «pēc klajas nevēlēšanās strādāt kopā ar Vienotību šajā valdībā». Turklāt Kuldīgā politiķe uzzinājusi, ka vietējā presē A. Šķēles vietnieks Edgars Zalāns ir teicis pavisam ko citu - ka ar Vienotību «vairs šo zupu negribot kopā vārīt».
Lūgts komentēt teikto intervijā, A. Šķēle Dienai sacīja, ka tā esot bijusi tikai atbilde uz sarunā izteikto jautājumu, bet viņš vienmēr esot bijis par to, ka valdība jāveido ideoloģiski radniecīgiem politiskiem spēkiem. Uz vaicāto, kas ļauj cerēt, ka šādā koalīcijā partijas spēs saprasties, A. Šķēle teica, ka ļoti daudz ko noteiks Saeimā ievēlētās personālijas - ar viņu mēģinot uzturēt kontaktus Vienotības cilvēki no dažādām partijām, kas šādu sadarbību vēloties, bet viņu vārdus TP priekšsēdis atklāt nevarot. Par attiecībām ar Saskaņas centru, ar kuru jau šajā Saeimā PLL frakcijām izveidojusies laba sadarbība, TP līderis bija nerunīgāks - viņš esot dzirdējis, ka Vienotība jau ar SC esot vienojusies par koalīciju.
JL līdere S. Āboltiņa uzsvēra, ka nekādas vienošanās pirms vēlēšanām neesot slēgtas. Vienotība vēlas turpināt sadarbību ar tagadējiem partneriem ZZS un VL-TB/LNNK. Taču viņas piebilde, ka pārliecinošs vairākums ar vismaz 60 balsīm Saeimā esot ļoti būtisks, lai varētu nodrošināt stabilitāti, liecina, ka nevar izslēgt arī Vienotības sadarbību ar SC - vēl jo vairāk tāpēc, ka sociologi prognozē iespēju šiem politiskajiem spēkiem divatā iegūt vairākumu Saeimā. Tādā gadījumā trešais partneris būtu ZZS, bet apvienību PLL varētu atstāt opozīcijā. «Palikt opozīcijā jau nav nekāds negods,» teica A. Šķēle. Viņa sabiedrotais Ainārs Šlesers, Dienai uzsverot, ka viņš ir PLL premjera amata kandidāts, bija pārliecinātāks par PLL izredzēm būt valdībā. Viņš arī visus trīs politiskos spēkus - ZZS, Vienotību un SC - uzskata par vienlīdz svarīgiem sabiedrotajiem. Tas, vai Valda Dombrovska (JL) valdība turpinās strādāt esošajā sastāvā, lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik lielu pārstāvniecību parlamentā iegūs VL- TB/LNNK. Ja šo trīs partiju (Vienotība, VL-TB/LNNK, ZZS) pārsvars būs neliels, tad atstājot opozīcijā SC un PLL, runāt par politisko stabilitāti būtu grūti, ko atzīst arī Vienotības cilvēki, atgādinot agrākos mēģinājumus pārpirkt deputātus.