Kristīnes gadījums ir viens no veiksmes stāstiem, tomēr ne vienmēr citu valstu un reemigrējušajiem bērniem skolās Latvijā iet tik gludi - grūtības ir gan ar latviešu valodu, gan skolotāju atbalstu. Tomēr gan pašvaldības, gan valsts ir gatava iesaistīties, lai situāciju uzlabotu. Patlaban jau problēmas ir apzinātas Rīgā. Pašlaik norit pētījums par kopējo situāciju valstī. Secinājumi gan var nebūt iepriecinoši.
Trešdaļa negribētu
Vien 14% Rīgas skolu nav mācījušies un nemācās neviens jauniebraucēju vai reemigrantu bērns. Tas nozīmē, ka Rīgā darbs ar šiem skolēniem nav svešs. Tomēr nupat veiktajā Izglītības attīstības centra (IAC) pētījumā par ārzemju bērnu iekļaušanos Rīgas skolās atklātas vairākas problēmas. IAC direktore Iveta Vērse, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem, norādīja -skolās darbu nereti apgrūtina fakts, ka ģimenes ar bērniem pārceļas atpakaļ uz Latviju gada vidū. Turklāt ne vienmēr ir zināms, cik ilgi ģimene būs Latvijā. Ir gadījumi, kad atkal pēc pāris mēnešiem bērns no skolas tiek izņemts. Savukārt atšķirīgās izglītības sistēmas, bērnu zināšanas un nepieciešamie atbalsta pasākumi ir faktori, kas ietekmē to, cik veiksmīgi bērns skolā iekļausies. Līdz ar to rodas grūtības, ja klasē ir vairāk par trim šādiem skolēniem. Ne vienmēr arī skolā ir izstrādāta sistēma, kā nodrošināt atbalsta pasākumus, piemēram, atbildība tiek uzticēta vienīgi latviešu valodas skolotājam un sociālajam pedagogam, bet iesaistīties vajadzētu arī citu priekšmetu skolotājiem. Ne vienmēr ir arī skaidrs, kā organizēt bērnu zināšanu diagnosticēšanu, lai izlemtu, kurā klasē mācības turpināt.
Iespējams, šie un citi pētījumā atklātie faktori ir iemesls tam, ka vairāk nekā trešdaļa Rīgas skolu šaubās par to, vai vēlas uzņemt no ārzemēm atbraukušos bērnus. Tomēr tikai 1%skaidri norādījis, ka to nevēlas.
Ņems vērā
Bērni, kuri atgriežas no ārzemēm, Rīgas skolās pašlaik nav problēma, un ar visu var tikt galā, komentējot pētījuma rezultātus, Dienai sacīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Sarmīte Baltmane. Tomēr, bērnu skaitam pieaugot, būs nepieciešami papildu atbalsta pasākumi. Pētījums ir devis ieskatu, kādiem tiem vajadzētu būt. Līdz ar to tā rezultāti tiks ņemti vērā, plānojot atbalstu nākotnē. Savukārt šajā mācību gadā tika piešķirts finansējums pedagogu apmaksai, lai skolas varētu nodrošināt latviešu valodas individuālās stundas. Pētījumā gan atklāts, ka ar to vien nepietiek. Papildu finansējums būtu nepieciešams gan valodas stundu, gan mācību līdzekļu, gan papildu darba slodzes apmaksai. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane gan uzskata, ka tieši pētījuma rezultāti būs pamatojums papildu finansējumam.
Līdzīgu pētījumu, tikai par situāciju visā Latvijā patlaban veic Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), un tā rezultāti būšot oktobrī. IKVD Licencēšanas un reģistru departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs Dienai norādīja, ka regulāri tiek saņemti jautājumi no ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, kuri interesējas par to, kā, atgriežoties Latvijā, veiksmīgi iekļauties izglītības sistēmā. Jautājumi bieži tiek saņemti arī no izglītības iestādēm, kuras meklē labākos risinājumus, kā iekļaut atbraukušos bērnus, kādus atbalsta pasākumus piedāvāt un kā rīkoties dažādās situācijās. Arī precīzas statistikas par to, cik tad šādu bērnu Latvijā ir, līdz šim nav bijis. Līdz ar to pieņemts lēmums apzināt situāciju, lai izveidotu konkrētus priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidei. Lai gan abi pētījumi varētu daļēji pārklāties, I. J. Mihailovs norāda, ka situācija Rīgā un ārpus tās nav viens un tas pats.