Marina Ravinska
2. Katram cilvēkam ir savas īpatnības. Ne katrs var būt radošs. Radošumu attīsta izpratne, ka varam mācīties visu savu mūžu, iespēja paskatīties uz vienu vielu no citas puses, mācīties no citiem kolēģiem, atrast ko jaunu katrā situācijā. Jāspēj mainīties. Kā teicis Rainis: «Es ritu, ņemot un dodot topu par citu.» Katrā stundā no skolēniem mācos arī es pati. Skolotājiem gan skolā patlaban nav liela slodze un, lai normāli dzīvotu, jāstrādā vairākas slodzes vai vairākos darbos. Rezultātā trūkst laika padomāt, izdomāt ko jaunu, labāk sagatavoties stundām. Gatavošanās prasa laiku, bet par to nemaksā, vērā tiek ņemtas tikai stundas.
3. Dažādās klasēs var būt dažādi, vieniem paņēmiens strādā, citiem - ne. Skolotājam to jāspēj prognozēt. Labs paņēmiens ir zigzags - skolēns atbild uz jautājumu par tēmu un nākamajam skolēnam uzdod jau savu jautājumu. Efektīva ir arī konferences metode - skolēni sadalās par un pret komandās par kādu jautājumu, mājās sameklē interesantus materiālus, pēc tam klasē stāsta citiem rezultātu, kopīgi izdarām secinājumus. Ne vienmēr strādā uzdevumu savstarpējā apmaiņa. Bieži arī gadās, ka stunda ir par īsu efektīvākām un radošākām metodēm.