Brīdinājuma piketā arodbiedrība kopā ar pedagogiem vēlas panākt zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu 2014. gadā vismaz līdz 310 latiem, nevis 295, kā patlaban ir plānots. Tāpat tiks lūgts paredzēt finansējumu pamatlikmes paaugstināšanai turpmākajos gados un nodrošināt normatīvos noteikto valsts finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai pilnā apmērā. Tomēr jau tagad LIZDA pieļauj, ka pikets nenesīs vēlamos rezultātus, un būs jādomā par citām protesta formām. Kā Dienai norādīja LIZDA pārstāvis Edgars Grigorjevs, gadījumā, ja nekas nemainīsies, arodbiedrība organizēs ārkārtas sēdi, lai lemtu par turpmāko rīcību. Streiku, pēc arodbiedrības teiktā, mudina rīkot tieši paši skolotāji, jo nav ticības, ka aizbraukšana un pastāvēšana pie Saeimas dos rezultātus.
Arī Dienas aptaujātie skolu direktori galvenokārt atzina, ka pedagogi būtu gatavi mācīšanu likt pie malas un streikot, lai tiktu sadzirdēti. «Patlaban skolotāji tieši tādēļ daudz ko nesaņem, jo mēs esam pārāk pacietīgi un pārāk pakļāvīgi, pieļaujam visu, kas šobrīd notiek,» sacīja Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte. Arī šodien daļa skolotāju devusies uz piketu, lai parādītu savu attieksmi. Neadekvātas samaksas un lielās pārslodzes dēļ arī Liepājas Ezerkrasta sākumskolas skolotāji devušies piketēt uz Rīgu. Un skolas direktore Dace Bunka norādīja, ka skolotāji ir gatavi arī streikam, atzīmējot gan to, ka skolēni no tā necietīšot. Lai gan no Ventspils 4. vidusskolas neviens piketēt nedosies, tomēr skolas direktore Dagnija Gromova uzskata, ka pēc piketa ir jāseko arī citām protesta formām, jo citādi skolotājus nesadzird.
Citās skolās gan ticības nav ne piketam, ne streikam, jo tā rezultātā var ciest skolēni. Jelgavas 4. sākumskolas direktore Agita Lundberga Dienai norādīja, ka piketu atbalsta, tomēr skeptiski skatās uz rezultātu. Lai gan situācija ar skolotāju algām ir dramatiska, tomēr viņa saprot, ka naudas ir tik, cik ir. Viņa arī nav pārliecināta, vai būtu pareizi rīkot streiku, jo nebūtu neviena, kas varētu rūpēties par bērnu drošību. «Es ļoti rūpīgi izvērtēšu, kas man ir svarīgāks - 1000 bērnu drošība vai 15 lati klāt pie algas,» sacīja skolas direktore. Līdzīgi domā arī Vaivaru pamatskolas vadītāja Inese Kārkliņa, atzīmējot, ka skolotāju streika forma nav pareiza. «Līdz šim arī nevienu reizi neesam īsti streikojuši. Kas tas par streiku, ja skolotāji un skolēni ir skolā? Mēs nedrīkstam skolēniem teikt, lai nenāk. Vai tad es sēdēšu klases priekšā un nerunāšu?» sacīja I. Kārkliņa. Arī uz piketu izlemts skolotājus nesūtīt.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) gan intervijā LNT raidījumā 900 sekundes aicināja pedagogus, lemjot par iespējamo streiku, izvērtēt, cik tas būtu pamatots un produktīvs. Viņš norādīja, ka nākamā gada 1. septembrī būs trešā reize, kad pacels pedagogu algas, un pedagogi bija pirmie, kas saņēma algas palielinājumu pēc krīzes.