Kaitēkļu klātesamību vai neesamību neesot iespējams novērtēt, atrodoties uz zemes pie koku stumbra, jo dažas kaitēkļu sugas atrodamas tikai koku vainagā. Lai novērtētu kaitēkļu klātbūtni, VMD arborists apsekojis nokaltušo koku vainaga daļu un paņēmis vairākus zaru paraugus no koku vainagu augšējās daļas.
Mežaudzes apsekošanu dienests veica pirmdien, pamatojoties uz Jūrmalas aizsardzības biedrības iesniegumu, pieaicinot arī Valsts augu aizsardzības dienesta un Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes speciālistus. Konstatēts, ka 0,07 hektāru platībā nokaltušas deviņas priedes, bet vēl piecām iespējama stāvokļa pasliktināšanās, jo to vainagi ir skraji. Nokaltušajos kokos konstatētas kaitēkļu izskrejas, galvenokārt priežu lūksngraužu un vairāku koksngraužu sugas, bet šie kaitēkļi neesot uzskatāmi par koku nokalšanas cēloni, bet gan par nokalšanas sekām.
Latvijā galotņu sešzobu mizgrauža pastiprināts kaitējums konstatēts kopš 2002. gada. Sākumā tika novērotas atsevišķu nokaltušu koku grupiņas, bet 2008. un 2009. gadā šā kaitēkļa bojātās audzes jau bija jānocērt kailcirtēs apmēram 15 hektāru platībā. Konkrētajā gadījumā apsekotajā mežaudzē kaitēklis iemitinājies, visticamāk, no aptuveni trīs kilometru attālumā esošās deguma platības, kur ugunsgrēks bija 2008. gadā un, iespējams, kaitēklis savairojies plašajā degumā, kas ir aptuveni 14 hektāru platībā. Vārguļojošās un nokaltušās priedes no degušās platības nebijušas izvāktas līdz pat 2011. gadam, kas veidoja labu bāzi koku kaitēkļiem.
Patlaban esot svarīgi pievērst uzmanību tam, vai vēl citās vietās Jūrmalas pilsētā nav novērojama priežu kalšana, jo kaitēklis, ja tas savairojies, ir pietiekami agresīvs. Galotņu sešzobu mizgrauža vaboles lido maijā un jūnija sākumā.
Nozare.LV