Ir daudz pētījumu un pierādījumu, ka cilvēki mēdz ciest no depresijas, bet ļoti maz zināms par to, vai šāda liksta mēdz piemeklēt mūsu mīļdzīvniekus.
Sajūtu līmenis, kurā suns var justies depresīvs, ir diskutabls jautājums un par to vēl strīdas gan zinātnieki, gan paši dzīvnieku īpašnieki. Lai nu kā, tomēr daudzi suņu īpašnieki ir novērojuši, ka reizēm suns liekas nomākts un neuzvedas kā parasti, it īpaši, kad dzīvnieks kļūst vecāks. Mana pārliecība - suns jūt gan prieku, gan bēdas, gan simpātijas un antipātijas, gan naidu. Arī suņiem, tāpat kā cilvēkiem, mēdz būt labās dienas un ne tik labas.
Tā kā trīs gadus studēju veterināro homeopātiju, kurā ļoti svarīgi izpētīt dzīvnieku rakstura iezīmes, konsultāciju laikā bieži novēroju, ka suņi ļoti pārdzīvo pārmaiņas savā ierastajā ikdienas dzīvē. Piemēram, sunim var sākties depresija pēc sava kompanjona nāves (tas var būt gan saimnieks, gan otrs dzīvnieks) vai ja mīļotais saimnieks aizbraucis uz ilgu laiku, atstājot viņu pie radiniekiem, draugiem vai patversmē.
Pazīmes, pēc kurām var spriest, ka dzīvnieks piedzīvo kaut ko līdzīgu depresijai, ir gauži līdzīgas tām, ko piedzīvojam mēs paši. Depresijā nonācis suns zaudē aktivitāti, negrib rotaļāties, negrib iet ierastajās pastaigās pa mežu, izskatās nomākts, vairāk nekā parasti guļ, izvairās no saskarsmes ar cilvēkiem vai kļūst īgns, viegli aizkaitināms.
Ļoti bieži dzīvnieku īpašnieki pamana, ka suns vairs nepriecājas par lietām, kuras viņam iepriekš ļoti patikušas - nereaģē uz aicinājumu paspēlēties ar mīļāko rotaļlietu, nesagaida pie durvīm, saimniekam pārnākot mājās no darba utt.
Arī suņa aste parāda dzīvnieka noskaņojumu - priecājoties suns aktīvi kulsta asti. Pat tie, kuriem astes ir kupētas (nogrieztas), arī kustina mazo astes spurgaliņu. Par depresiju var liecināt dzīvnieks, kas staigā ar nolaistu asti.
Suņi emocionāli ir ļoti līdzīgi cilvēkiem. Tieši šo līdzību dēļ mēs atzīstam, ka suns ir cilvēka labākais draugs. Interesanti, ka, tāpat kā cilvēkam, arī suņiem depresija ietekmē ēstgribu - vieni pārstāj ēst, bet citi ēd un ēd. Tā dzīvnieks pats sev palīdz tikt galā ar emocionālo stresu.
Ja suns ir nomākts, padomājiet, kas pēdējā laikā ir mainījies jūsu ikdienā, varbūt ir kāds notikums, kurš suni satraucis, «sabojājis» viņam garastāvokli. Varbūt suns gluži vienkārši jūtas vientuļš, jo visu dienu tiek atstāts mājās viens?
Tomēr jābūt ļoti uzmanīgiem. Visi iepriekšminētie simptomi tikpat labi var norādīt uz kādu nopietnāku saslimšanu! Patiesībā ļoti bieži suņa depresīvais stāvoklis saistīts ar kādu klīnisku saslimšanu. Lai izslēgtu šo iespējamību, vispirms dodieties pie sava veterinārārsta, kurš pilnībā izmeklēs dzīvnieku.
*Olaines veterinārā centra all4pets veterinārārste