Lielas cerības nelolo
Lonija ir divu mazu bērnu māmiņa, kura, kā pati uzsver, ar slinkumu nesirgst, jo strādāt sākusi jau 16 gadu vecumā un arī tagad iekopusi nelielu naturālo saimniecību. «Pēc pamatskolas beigšanas sāku strādāt vietējā tirgū par pārdevēju, taču neesmu apguvusi darbu ar kases aparātu. Tādēļ mani nevienā lielveikalā darbā neņem, jo viņi negrib nodarboties ar apmācībām. Tad nu man atliek vien apkopējas darbs, ko darītu ļoti labprāt, jo tas neaizņem pārāk daudz laika. Tas ir svarīgi, jo man taču ir divi mazi bērni. Diemžēl šos divus gadus, kopš esmu NVA bezdarbnieku uzskaitē, šādu vakanču nav,» klāsta Lonija. Par pārkvalifikācijas kursiem domājusi nav, jo no Gailīšu pagasta braukāt uz Bausku tikai kursu dēļ neatmaksājoties, turklāt sabiedriskais transports kursējot reti.
Jautāta, vai nav iespēju strādāt kādā pagasta zemnieka lielsaimniecībā, jaunā sieviete atjautā: «Par kapeikām? Nē, tad labāk esmu mājās ar bērniem un kaut ko daru savā dārziņā.» Lonija atzīstas, ka lielas cerības atrast darbu nelolo, taču arī tagad iztikt varot, jo palīdz Sociālais dienests un vasarā gadoties kādi īslaicīgi pagaidu darbiņi.
Motivācijas trūkums
Latvijā vidējais bezdarba ilgums ir 2,8 gadi, lai gan, pēc pašvaldību Sociālā dienesta darbinieku teiktā, ir sastopami arī tādi «bezdarba tīrradņi», kuri nav strādājuši kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tā, piemēram, Diena Bauskas NVA filiālē sastapa kundzi pirmspensijas vecumā, kura pat neatcerējās, cik ilgu laiku nestrādā. Darbu gan nemeklējot, jo veselība neatļauj strādāt. Uz jautājumu, vai ir invaliditātes grupa, kundze atbild noliedzoši un sīkāk par veselības problēmām runāt atsakās, vienīgi noteic, ka kaišu esot gana daudz un fizisku darbu vispār strādāt nevarot.
NVA pērn veiktais pētījums par bezdarbu Latvijā liecina, ka visvairāk ilgstošo bezdarbnieku ir pirmspensijas vecumā un 51% ir zems izglītības līmenis. Par to liecina arī ilgstošo bezdarbnieku pieprasītākās profesijas, kuru topa augšgalā ir palīgstrādnieks, pārdevējs, apkopējs un sētnieks.
Bauskas NVA filiāles vadītāja Igunda Bēmane Dienai uzsver, ka būtiskākie ilgstošā bezdarba cēloņi ir zema izglītība un nepietiekamas prasmes, kā arī motivācijas trūkums un atkarības.
NVA direktore Inese Kalvāne Dienai norāda, ka cēloņi atšķiras atkarībā no reģiona, bezdarbnieka vecuma un izglītības. «Ilgstošo bezdarbnieku grupā dominē cilvēki virs 50 gadu vecuma, un viņu gadījumā galvenais ilgstošā bezdarba iemesls ir nepieciešamo prasmju trūkums. Ekonomiski mazāk aktīvajos reģionos, piemēram, Latgales reģiona mazākajās pilsētās, galvenais ilgstošā bezdarba iemesls ir darba vietu trūkums. Atsevišķos gadījumos var runāt arī par nevēlēšanos strādāt un atkarībām,» skaidro I. Kalvāne.
Nevar atgūt tikai 5%
I. Kalvāne norāda, ka ilgstošie bezdarbnieki savā ziņā ir neizmantotā darbaspēka rezerve un uz viņiem nevajadzētu skatīties kā uz darba tirgum zudušiem. Arī I. Bēmane uzskata, ka darba tirgū nevar atgriezt tikai 5% ilgstošo bezdarbnieku, pārējie ar NVA un Sociālā dienesta pūlēm darbu tomēr atrod.
Piemēram, pērn Bauskā bijis pilotprojekts, kurā seši nodarbinātības aģenti individuāli strādājuši ar 60 ilgstošajiem bezdarbniekiem, kuri bez darba ir ilgāk par pieciem gadiem. Projektam noslēdzoties, 22 bezdarbnieki iekārtojušies darbā, kas esot labs sasniegums. Četri no projektā iesaistītajiem bezdarbniekiem gan esot atteikušies no bezdarbnieka statusa, jo neesot patikušas «piespiedu» veicamās aktivitātes, 14 bezdarbnieki šo statusu zaudējuši par pienākumu nepildīšanu.
Lai palīdzētu ilgstošajiem bezdarbniekiem saglabāt un attīstīt profesionālās un sociālās prasmes un iekļauties darba tirgū, NVA piedāvā dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, algotos pagaidu sabiedriskos darbus, subsidēto nodarbinātību, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus, profesionālo un neformālo apmācību, karjeras speciālistu, psihologa un pat psihoterapeita konsultācijas.
Tie bezdarbnieki, kuri nevar atrast darbu savā dzīvesvietā, var izmantot NVA reģionālās mobilitātes pasākumu, kas darba meklētājiem ļauj strādāt ārpus savas dzīvesvietas teritorijas. NVA īsteno arī atbalsta pasākumu bezdarbniekiem ar atkarībām - tā saukto Minesotas programmu.
Kopumā pagājušajā gadā darbā iekārtojies 17 721 ilgstošais bezdarbnieks, no tiem 80% tieši pēc aktīvās nodarbinātības pasākumiem.