Tā kā Latvijā apgrozībā ir liels metāla naudas apjoms, jau sākts monētu deformācijas process, bet banknotes tiks iznīcinātas pēc eiro ieviešanas, skaidro Latvijas Bankas (LB) pārstāvis Jānis Silakalns un izklāsta: «Jau patlaban lata monētas LB telpās tiek deformētas, pēc tam tās tiks izvestas pārkausēšanai un iegūto metālu izmantos jaunas naudas kausēšanai. Banka par monētu metālu saņems gandrīz trīs miljonus latu.» Naudas kalšana notiek Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuves ražotnēs - Štutgartē un Karlsrūē. Savukārt banknotes netiek drukātas, tās Latvija aizņemsies no Vācijas Centrālās bankas - Bundesbankas. Pēc tam saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas naudas drukāšanas plāniem tās tiks atdotas aizdevējam.
Pēc pievienošanās eirozonai Latvijas monētu izstrādes tradīcijas neizzudīs. Vienīgais, kas mainīsies, būs cilvēku skaits, kuri varēs iepazīties un paturēt rokās Latvijas naudu - eiro monētas -, jo eirozonā naudas lietotāju skaits pārsniedz 330 miljonus, skaidro LB pārstāvis.
Kāda būs mūsu eiro nauda? Vēstures doktore un numismāte Kristīne Ducmane teic, ka Latvijas eiro monēta, viņaprāt, būs visskaistākā. «To var redzēt, ja apskatās visu eiro monētu klāstu. Jāpiebilst, ka jebkuras mūsu lata monētas dizaina līmenis visos laikos bijis ļoti augsts,» apgalvo K. Ducmane. Par to gādā un gādāja LB Monētu dizaina komisija mākslinieka Laimoņa Šēnberga vadībā. Arī Imants Lancmanis, kurš ir LB Monētu dizaina komisijā, atzīst - lai gan eiro banknotes un to dizains, viņaprāt, ir «ciets» un neinteresants, un nevar līdzināties, piemēram, pārdomātajam pieclatniekam, eiro monētas ir brīnišķīgas. «LB ir parādījusi sevi kā vienu no vadošajām un inovatīvajām institūcijām «naudas veidošanā», un šī tradīcija turpināsies. Cilvēkam nevajag emocijas - skumjas par lata aiziešanu - jaukt ar veselā saprāta atziņām. Banknotes nav rotaslieta, kuru noliek uz galda vai piesprauž pie krūts un priecājas, nauda ir nepieciešamība,» uzsver I. Lancmanis.
LB turpinās kolekcijas monētu kalšana ar mūsu zemei raksturīgiem sižetiem. Tās plānots izlaist ik gadu aptuveni tādā pašā apjomā kā līdz šim, tas ir, piecas sešas dažādu tēmu monētas gadā. Tirāžas būs atkarīgas no pieprasījuma tirgū. Jau zināms, ka 2014. gadā turpinās monētu mākslā paust Latvijas kultūrvēsturiskās vērtības. Ir paredzēts veltīt īpašas eiro kolekcijas monētas Vecajam Stenderam 300 gadu jubilejā, Ainažu jūrskolai 150 gadu jubilejā, Jāņa Jaunsudrabiņa Baltajai grāmatai, Kurzemes barokam, kā arī Baltijas ceļa 25. gadskārtai.