Rumbenieka emocijas finišā varēja saprast. Viņš arī nebija vienīgais, kurš pēc distances beigšanas izrādīja gandarījumu par to vien, ka 30 grādu tveicē ir izdevies tikt līdz galam. Ar karstumu Arnis gan bija rēķinājies: «Šoreiz bija stipri karstāks un vējaināks nekā pirms četriem gadiem Londonā, taču šādiem laikapstākļiem es arī biju gatavojies. Man arī bija lielāka pārliecība par sevi, un tāpēc arī soļojums bija baudāmāks.» Sportists uzskata, ka varbūt nedaudz par ātru sācis soļojumu. Kontrolatzīmēs viņš gan kāpa augšup, jo daudzi soļotāji izstājās vai arī viņus diskvalificēja. No 80 startējušajiem līdz finišam tika 49 izturīgākie.
Pēc pieciem kilometriem Rumbeniekam bija 73., pēc 30 km - 55. un finišā - 37. vieta. «Ceļš līdz olimpiskajām spēlēm nav viegls, un jau to sasniegšana ir panākums,» pēc sacensībām atgādināja Rumbenieks. «Cilvēki no malas nemaz nenojauš, kam iet cauri olimpieši. Soļošana ir gandrīz kā dzelzs vīru sacensības.»
Agnese Pastare jau distances pirmajā pusē saņēma divus brīdinājumus, tāpēc bija spiesta soļot uzmanīgāk. Karjeras laikā Agnese tikai vienu reizi esot diskvalificēta, un tik ātri divas piezīmes viņa arī vēl nebija sapelnījusi. Lai tiktu līdz finišam, vairāk bija jāpiedomā pie tehniskā izpildījuma, tāpēc rezultāts nav tik labs, kā bija cerēts. «Šis ir viens no maniem sliktākajiem rezultātiem laika ziņā lielajās sacensībās. Varbūt daļēji to var norakstīt uz karstumu, tomēr ļoti pievīla viena kāja,» pēc finiša atklāja Agnese. Distanci viņa bija plānojusi veikt vienā stundā un 32 minūtēs. Rezultāts bija par astoņām minūtēm sliktāks (1.40:15).