Sola kopīgu cīņu
Tautas partija (PP) 56 gadus vecā Mariano Rahoja vadībā svētdien vēlēšanās ieguva 45% balsu, kas partijai parlamentā nodrošina absolūto vairākumu jeb 186 no 350 vietām. Tā ir partijas lielākā uzvara pēdējo 30 gadu laikā, taču, kā prognozē analītiķi, grūtākais tai vēl tikai priekšā. M. Rahojam, kurš, visticamāk, kļūs par jauno premjeru, jāsavalda valsts augošais parādu kalns, lai atgūtu finanšu tirgu labvēlību, kuros Spānijas aizņemšanās izmaksas arvien tuvojas par bīstamības robežu dēvētajiem 7%. Pieredze rāda, ka tādas valstis kā Portugāle, Īrija un Grieķija, pārsniedzot šo robežu, drīz vien vērsās pēc palīdzības pie starptautiskajiem aizdevējiem.
M. Rahoja nekavējās brīdināt, ka brīnumu gaidīt velti un visai valstij jāapvienojas, lai atgūtu Eiropas respektu. «46 miljoni spāņu cīnīsies pret krīzi,» uzsvēra līderis, sveicot vēlēšanu rezultātus. Gavilējošajiem partijas atbalstītājiem viņš solīja cīnīties ar «deficītu, pārmērīgo parādu, ekonomisko stagnāciju un visu, kas novedis šo valsti līdz kritiskai situācijai», vēsta ziņu aģentūra AFP.
«Tas, ka Tautas partija uzvarēja ar lielu pārsvaru, ir ļoti laba zīme tirgiem,» Spānijas IESE biznesa skolas ekonomikas profesore Terēza Sadaba sacīja laikrakstam The Daily Telegraph. «Tas nozīmē stabilitāti. Tagad labākais scenārijs Spānijai būtu izziņot kādus jaunus ārkārtas taupības pasākumus, taču neesmu droša, vai tas notiks.»
Taču M. Rahoja vilcināšanās runāt par konkrētiem tēriņu ierobežošanas plāniem pirmdien paaugstināja Spānijas aizņemšanās izmaksas līdz 6,5%, bet Madrides fondu tirgus indekss kritās par 2%.
Tauta soda politiķus
Vēlēšanu rezultāti nepārsteidza arī sakāvi piedzīvojušo Sociālistisko strādnieku partiju (PSOE), kurai parlamentā būs tikai 110 vietu. Partiju atbalstīja 29% vēlētāju, kas ir sliktākais rezultāts kopš politiskā spēka dibināšanas un valsts atgriešanās pie demokrātijas 1975. gadā.
Kā uzsver BBC, vēlētāji sodījuši valdošos sociālistus: ir neiespējami lūgt pārvēlēšanu, kad teju pieci miljoni cilvēku ir bez darba. Spānijā ir augstākais bezdarba līmenis visā Eiropā, tas sasniedz 21,5%, bet jauniešu vidū pat 45%. Tauta ir nikna par valdības nespēju novērst ekonomiskās problēmas, un partija jau pavasarī zaudēja pašvaldību vēlēšanās, kā dēļ piekrita opozicionāru aicinājumiem rīkot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.
Taču eirozonas parādu māktās valstis pārņēmis nerakstīts likums: Spānija ir jau piektā no 17 zonas valstīm, kurā šogad valdību gāž finanšu krīze. Varas maiņa skārusi arī Portugāli un Īriju, kurām šomēnes paspēja pievienoties arī Grieķija un Itālija. Lai gan pēdējās divās premjera amati nodoti izraudzītu tehnokrātu rokās, iedzīvotāji sagaida vienu un to pašu: krīzes beigas.
«Tas ir tieši tas, ko šai valstij šobrīd vajag,» kāds vēlētājs, komentējot Spānijas vēlēšanu rezultātus, sacīja aģentūrai AP. Daudzi cer, ka jaunā valdība mazinās bezdarbu un glābs no sociālistu uzspiestajiem taupības pasākumiem. Tomēr valdībai neizvairīties no sāpīgiem lēmumiem, ja tā cer glābt valsts finanses.