Viens no Anglijas premjerlīgas labākajiem vārtu guvējiem Lukaku (Everton) zināmā mērā ir savas valstsvienības individuāli meistarīgo pussargu ķīlnieks. Pirms diviem gadiem Pasaules kausa finālturnīrā Beļģija tika uzskatīta par vienu no turnīra favorītēm, taču tajā izlases modelī toni diktēja tehniskais Edens Azārs un kompānija, kas deva priekšroku bumbas spēlēšanai pa zemi. Tādā stihijā Lukaku bija nelietderīgs, tāpēc turnīra gaitā viņa vietu pamatsastāvā ieņēma mazliet daudzpusīgākais Divoks Oridži, kurš tajā pašā premjerlīgā cita Liverpūles kluba rindās, maigi sakot, nav rezultatīvs.
Beļģija ir grupas favorīte, bet ar nosacījumu, ka tā spēs atrast pareizo balansu starp saspēli pa zemi un centrējumiem. Galu galā beļģu rīcībā ir lērums augumā raženu futbolistu, nule blondus matus nokrāsojušo Marūni Fellaini (194 cm) ieskaitot. Savainojumu dēļ Beļģijai šajā turnīrā trūks virknes pamatsastāva aizsargu (Vensāna Kompanī, Dedrika Bojatas, Nikolasa Lombārtsa), taču viņu aizstājēji arī ir pietiekami augsta līmeņa izpildītāji.
Nav skaidrs, ko lai gaida no Itālijas. Tā ir komanda ar vairākās futbola ērās padzīvojušiem aizsargiem, bumbas atņemt protošiem pussargiem un pieciem uzbrucējiem, kas izlasē aizvadījuši ne vairāk par 13 mačiem. Komanda prot pielāgoties dažādiem pretiniekiem, reizēm ar to aizšaujot arī garām.