Programma neattaisnojās
Papildu drošības pasākumi ASV vēstniecībās un citos amerikāņu pārvaldītos objektos ārvalstīs ieviesti, jo Senāta Izlūkošanas komisija otrdien nodeva atklātībā 480 lappušu biezu ziņojumu (patiesībā tas ir kopsavilkums par vairāk nekā 6000 lappušu biezu slepenu dokumentu), kas izgaismo bijušā ASV prezidenta Džordža V. Buša valdīšanas laikā īstenotu CIP programmu, saistībā ar kuru gandrīz desmit gadu slepenos cietumos ārvalstīs pret terorismā aizdomās turētajiem pielietotas nežēlīgas nopratināšanas metodes.
Ziņojumā, kura publicēšana vairākkārt atlikta, aprakstītas un ar attēliem parādītas pret nopratināmajiem izmantotās spīdzināšanas metodes, tostarp bēdīgi slavenā slīcināšanas imitācija, ko uzskata par īpaši nežēlīgu spīdzināšanas paņēmienu (CIP tikai 2008. gadā atzina, ka ir to pielietojusi pret dažiem starptautiskās teroristiskās organizācijas Al Qaeda augsta ranga kaujiniekiem), ziņu aģentūrai Reuters sacījis anonīms avots, kam bijusi iespēja iepazīsties ar ziņojumu pirms tā publiskošanas.
Dokumentā, ko sagatavoja komisijā strādājošie Demokrātu partijas likumdevēji, apgalvots, ka bargo izjautāšanas metožu izmantošana nav attaisnojusies, jo neesot iegūta vienreizēja izlūkošanas informācija, kas būtu ļāvusi novērst cilvēku nonāvēšanu. Ziņojumā arī teikts, ka CIP vadība par slepeno programmu meloja Savienoto Valstu valdībai.
CIP spīdzināšanas programmu 2009. gadā likvidēja Dž. V. Buša pēctecis Baraks Obama. Baltais nams atbalsta ziņojuma publicēšanu, neraugoties uz tā radītajiem potenciālajiem draudiem amerikāņiem. «Prezidents uzskata, ka spīdzināšanas metožu izmantošana bija nepamatota, tas bija pretrunā ar mūsu vērtībām un nepadarīja mūs drošākus,» ASV prezidenta administrācijas paziņojumu citē The Christian Science Monitor.
Bušs aizstāv CIP
ASV politiskajās aprindās valda nevienprātība par ziņojuma nodošanu plašākai sabiedrībai. To apliecina ASV valsts sekretāra Džona Kerija vēršanās pie Senāta Izlūkošanas komisijas vadītājas Daienas Feinsteinas ar aicinājumu «apdomāt», vai šis ir pareizais brīdis dokumenta publicēšanai. D. Feinsteina uzskata, ka nepatīkamā informācija ir jāatklāj, lai amerikāņi redzētu, ka tad, «kad mēs izdarām kļūdas, mēs tās atzīstam un virzāmies tālāk».
ASV eksprezidents Dž. V. Bušs uzskata, ka ziņojums nodarīs kaitējumu CIP tēlam. «Mums ir paveicies ar cilvēkiem, kas strādā CIP visu mūsu labā,» viņš sacīja intervijā televīzijai CNN. «Viņi ir patrioti, ja ziņojums noniecinās šo cilvēku ieguldījumu mūsu valsts labā, tad tas neatspoguļos patiesību.» Viņa prezidentūras laika ASV viceprezidents Diks Čeinijs apgalvo, ka CIP spīdzināšanas programma bija «pilnīgi likumīga».
Bijušais CIP direktors Maikls Heidens asi kritizējis Senāta ziņojumu, jo daļa tajā izteikto secinājumu ne tikai neatbilstot patiesībai, bet ASV ienaidnieki tos varot izmantot, lai sarīkotu uzbrukumus amerikāņiem. Viņaprāt, ASV ar šo rīcību izdarīs lāča pakalpojumu valstīm, kuras palīdzēja amerikāņu karā pret terorismu. Polija, uz kuru krīt aizdomas, ka tās teritorijā atradušies CIP slepenie cietumi, cerot, ka ziņojums negatīvi neietekmēs attiecības ar ASV.
Bijušais CIP darbinieks Hosē Rodrigess, kurš bija atbildīgs par slepeno programmu, apgalvo, ka tās lielākie kritiķi, tostarp D. Feinsteina, pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem aicinājuši aģentūru «darīt visu iespējamo, lai novērstu vēl vienu uzbrukumu».