Jautājums par budžeta deficīta rāmju ievērošanu kļuva aktuāls pēc tam, kad valdība nāca klajā ar paziņojumu, ka viena no iespējām, kā tikt galā ar sasāpējušajām problēmām veselības nozarē, ir palielināt nākamā gada plānoto budžeta deficītu par 0,1% procentpunktu līdz 1% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Reakcija uz minēto paziņojumu ilgi nebija jāgaida. Paši mediķi ar šādu notikuma attīstības iespējamību bija visai apmierināti, taču mūsu valsts budžeta deficītu monitorējošā Fiskālās disciplīnas padome nāca klajā ar tūlītēju paziņojumu, ka piesaistīt naudu uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina nedrīkst un tā būtu jāmeklē citur. Lai tiktu pie nepieciešamās naudas, valdība sākusi strādāt arī pie citiem scenārijiem, kas neļauj izslēgt kādas jaunas nodevas vai cita veida obligātā maksājuma ieviešanu. Šādā gadījumā var nākties rēķināties arī ar kādas naudas summas pakāpenisku izņemšanu no ekonomiskās aprites, līdz ar to uz Latvijas budžeta deficītu, tā varbūtējas palielināšanas iespējamību un sekām ir vērts paraudzīties plašāk.
Bažas par nākotni
«Te runa ir par prakses iedibināšanu, kas ir pretrunā ar sabalansētu budžeta plānošanu. Fiskālās disciplīnas likumam faktiski viens no svarīgākajiem mērķiem un uzdevumiem ir pretcikliskas budžeta plānošanas ieviešana. Tas nozīmētu, ka tajos gados, kad ekonomika aug, nepieciešams domāt par rezervju veidošanu, lai ir, no kā paņemt tajos gados, kad ekonomika piedzīvotu lejupslīdi,» Fiskālās disciplīnas padomes viedokli, kura rakstiskā versija tapusi padomes priekšsēdētāja Jāņa Platā sadarbībā ar sekretariāta darbiniekiem, pauž sabiedrisko attiecību speciāliste Vita Savicka.
Padome atgādina, ka Fiskālās disciplīnas likums paredz vispārējās valdības strukturālās bilances vidēja termiņa mērķi 0,5% apmērā, bet dažādu noviržu dēļ pēdējos gados deficīts bijis augstāks. Padome norāda uz to, ka deficīta pieaugumam par 0,1 procentpunktu 2017. gadā diemžēl seko deficīta pieaugums par 0,4% pret IKP 2018. gadā, kopumā trīs nākamajos gados deficītam summāri pieaugot par 0,8% no IKP. Tiesa gan, likumā Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam teikts, ka vispārējās valdības budžeta bilance atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai Eiropas Savienībā šogad un nākamgad ir 1% no IKP, savukārt 2018. gadā nedaudz mazāka - 0,8% no IKP.
Pēc padomes domām, nepieciešamie līdzekļi reformas veikšanai būtu jānodrošina, palielinot valsts ienākumus, pārskatot prioritātes budžetā un izvērtējot pašreizējo tēriņu lietderību. Vislielākā valsts finanšu problēma ir nepietiekami lieli ieņēmumi, lai finansētu izdevumus atbilstoši modernas valsts vajadzībām. Te vainojama gan ēnu ekonomika, gan arī defekti nodokļu sloga līmenī un sadalījumā starp iedzīvotāju grupām. Padome norāda, ka, ieviešot, piemēram, strukturālās reformas izglītības sistēmā, būtu iespējams mazināt strukturālo bezdarbu un kāpināt darbaspēka produktivitāti, kas uzlabotu Latvijas konkurētspēju un stimulētu ekonomisko izaugsmi. Citas reformas samazinātu šķēršļus uzņēmējdarbībai, uzlabotu investīciju vidi un veicinātu inovācijas un augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu radīšanu. Tomēr uz jautājumu, konkrēti kādas, pēc padomes ekspertu, kuri lielā mērā saistīti ar dažādām finanšu institūcijām, domām, būtu nepieciešamās reformas, atbilde ir visai lakoniska: «Jautājums par konkrētiem soļiem izglītības reformā ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē.»
Labāki par vāciešiem
Vienlaikus Fiskālās disciplīnas padome izsaka bažas par augsto valdības parāda līmeni. «Diemžēl iezīmējusies tendence, ka valsts parāda attiecība pret IKP saglabājas visai augstā līmenī un nekrītas atbilstoši budžeta plānošanas dokumentos prognozētajam,» norāda fiskālās politikas uzraugi. Tomēr, ja paraugāmies uz Latvijas sniegumu uz kopējā eirozonas fona no nākotnes stabilitātes viedokļa, mūsu valsts situācija ir viena no labvēlīgākajām.
Pērn Latvijas parāda apjoms bija mazākais pēdējos sešos gados, sasniedzot 36,7% no IKP jeb valsts ekonomikas apjoma. Salīdzinājumam - 2010. gadā valdības parāda apjoms bija 44,5% no IKP. Šajā ziņā Latvijas sniegums ir krietni vien labāks nekā par Eiropas finanšu lokomotīvi nodēvētajai Vācijai, kurai pērn parāds pret IKP sasniedza 71,6% pret IKP salīdzinājumā ar 80,3% 2010. gadā, liecina Tradingeconomics.com dati. Tādējādi kopš augstākā punkta 2010. gadā Latvijas parāds mazinājies pat straujāk nekā Vācijai. Kopumā eirozonas valstīs valdības finansiālās saistības pret ekonomikas apjomu ir apmēram divarpus reižu augstākas nekā Latvijā, pērn sasniedzot 93,5% no IKP.
Nav pašmērķis
«Domājot racionāli, svarīgi saprast, kādi ir mērķi, ko valsts vēlas panākt savā attīstībā. Pašmērķis ir attīstība, nevis kaut kādu deficīta kritēriju noteikšana,» spriež ekonomiste Raita Karnīte. Pēc viņas teiktā, ja attīstībai nepieciešama nauda, tad to var aizņemties, taču šajā gadījumā ir svarīgi, lai nauda tiktu izlietota mērķtiecīgi, veicinot valsts attīstību. «Paraugieties uz situāciju citās Eiropas valstīs. Tās ir aizņēmušās naudu, lai attīstītos. Parāda līmenis pret ekonomikas apjomu tur ir daudz augstāks nekā Latvijā. Tas, protams, nav labi. Taču dzīves līmenis tur ir ievērojami augstāks. Jēga ievērot fiskālo disciplīnu ir tad, ja to dara arī citi,» spriež ekonomiste.
Viņa atgādina par situāciju Vācijā pirms iepriekšējās finanšu krīzes. Tad arī šai valstij pašreizējam Eiropas fiskālās politikas pārraugam bija nesaskaņas ar Eiropas Komisiju par aizņemšanos un augsto budžeta deficītu. R. Karnīte stāsta, ka šajā gadījumā Vācija, aizņemoties un mērķtiecīgi izlietojot līdzekļus, nostiprinājās un gala rezultātā tās tautsaimniecība ir spēcīga arī patlaban, savukārt citās eirozonas valstīs ekonomika pieklibo. Turklāt krīzes un pirmajos pēckrīzes gados citu valstu finanšu resursi un cilvēkresursi arī plūda uz Vāciju, šo valsti stiprinot vēl vairāk. Turklāt pie ekonomistes teiktā var piebilst, ka pagājušās desmitgades vidū, kad arī Vācija tika šaustīta par augsto budžeta deficītu un nespēju ievērot Māstrihtas kritērijus, aizdevuma likmes finanšu tirgos bija augstākas nekā patlaban.
Komentējot pašreizējo situāciju tautsaimniecībā kontekstā ar valsts fiskālo stabilitāti, ekonomists Jānis Ošlejs izsaka viedokli, ka ir svarīgi to skatīt saistībā ar Latvijas importa un eksporta attiecību. «Es atbalstu aizņemšanos un tēriņu palielināšanu tādai ražošanas un eksporta attīstībai, kas nākotnē palīdzētu segt šo deficītu, tādējādi nostiprinot valsts ekonomiku,» vērtē J. Ošlejs. Savukārt attiecībā uz naudas aizņemšanos veselības aprūpes sistēmai ekonomikas eksperts izsaka viedokli, ka Latvija to šobrīd nevar atļauties.