Es Ārstu biedrības vadībā stājos pirms astoņiem gadiem, tolaik liela daļa ārstu nemaz nezināja, kas ir Ārstu biedrība. Tagad katrs ārsts vismaz dažas reizes gadā ir spiests tajā ienākt.
Kāpēc?
Dažādas apmācības ārstiem, ārstu palīgiem, medicīnas māsām, pat farmaceitiem trijās telpās notiek katru dienu, ieskaitot sestdienu un svētdienu.
Teicāt, ka spiestā kārtā?
Pat ne tik ļoti spiestā - cilvēkam tiek dota iespēja par brīvu mācīties, piemēram, pateicoties Eiropas struktūrfondiem, un viņi to izmanto. Mums lielākoties ir situācija, ka nespējam visu pieprasījumu apmierināt. Dažreiz cilvēki ir gatavi arī paši maksāt par mācībām, dažreiz esam piesaistījuši sponsorus, vai mācību izmaksas sedz iestādes, kas ļoti vēlas, lai pie viņiem strādājošos apmāca. Apmācība un tālākapmācība jebkurā gadījumā ir viena no tām lielajām kājām, uz kā balstās Ārstu biedrība.
Kas vēl?
Mēs rīkojam 24 konferences gadā par ļoti dažādām tēmām. Pārsvarā starpdisciplināras - bijušas kopā gan ar veterinārārstiem, gan juristiem, bet ir arī, piemēram, tikai par akūto palīdzību. Katrā ziņā ļoti plašs spektrs.
Trešais, kas būtu jāpiemin, ir Latvijas Ārstu biedrības pēdējos divos gados rīkotās katastrofu medicīnas mācības, kurās piedalās armija, zemessargi, policija, ugunsdzēsēji, ātrā palīdzība, slimnīcas un tā tālāk. Domāju, ka Zolitūdes traģēdijā medicīnas kļūdu nebija un tas zināmā mērā ir tāpēc, ka pirms tam mēs bijām atstrādājuši rīcību katastrofu gadījumā.
Vēl mēs jau 25 gadus 11 reižu gadā izdodam žurnālu Latvijas Ārsts vienīgi ar medicīniska rakstura informāciju par konkrētu slimību ārstēšanu, diagnostiku, rehabilitāciju.
Kopumā ņemot, Latvijas Ārstu biedrība pašlaik ir viena no ietekmīgākajām un, iespējams, arī viena no turīgākajām nevalstiskajām struktūrām valstī.
Kā izpaužas šī ietekme?
Katru nedēļu esam Saeimā, katru nedēļu - Ministru kabinetā. Kādreiz pat vairāki vienlaikus tur esam.
Par ko cīnāties?
Ir divi galvenie virzieni. Pirmais - ārstniecības personu tiesības, pienākumi, aizsardzība. Ceram, ka tagad izdosies tā pa īstam pastrādāt pie Ārstniecības likuma - iepriekš rezultāti bija visai švaki. Otra joma - sabiedrības veselība. Ja mums tagad Latvijā cilvēki vairs nesmēķē kafejnīcā, veikalā, sporta zālē vai teātrī un ja vairs vispār Latvijā nedrīkst smēķēt otram virsū, jo katram ir tiesības uz tīru gaisu, tas ir Ārstu biedrības panākts - ministriju un Saeimas nopelni šajā ziņā varētu būt pārspīlēti.
Tas pats par transtaukskābēm, tautas sporta attīstību. Katrā ziņā sabiedrības veselībā panākumi ir manāmi.
Kas turpmāk būtu jādara?
Mēs pašlaik strādājam pie projekta www.arsts.lv, tas būs portāls, kas informēs un izglītos par sabiedrības veselību. Bez reklāmām un to iespaida uz saturu. Domāju, ka no nākamā gada sākuma sabiedrības veselības pamatus cilvēkiem varēsim mācīt šādā modernā veidā. Ceru, ka izdosies iekļaut arī interneta televīziju.
Cik vispār cilvēki ir gatavi interesēties par savu veselību, laikus ārstēties? Mēs zinām, ka ārsti bieži sastopas ar ielaistām slimībām.
Kopš 1990. gada vidējais vīriešu dzīves ilgums Latvijā ir pieaudzis par sešarpus un sievietēm - par septiņarpus gadiem. Domāju, ka arī par šiem rezultātiem Latvijas Ārstu biedrība var sev uzsist uz pleca un kādu pusīti no šiem 6,5 vai 7,5 gadiem pierakstīt kā savu panākumu.
Nupat sākusi strādāt jauna valdība, tagad top budžets. Kā to vērtējat?
Ar šo valdību mūsu iespējas ietekmēt budžetu līdzinās nullei. Valsts budžeta finansējums veselībai ir daudz par mazu, tam būtu regulāri jāaug par 10% gadā. Bet es ar diezgan lielām cerībām raugos uz jauno veselības ministru Gunti Belēviču - ja viņš «nesaskaldīs daudz malkas», būs labi panākumi. Viņš ir gudrs, godkārīgs, ar labu izglītību. Viņa motivācija kļūt par labāko ministru ir ļoti laba. Patiesībā ceru, ka viņam ar budžetu veiksies labāk nekā iepriekšējiem ministriem, jo viņš ir «smagāks» pēc būtības, nekaunīgāks, agresīvāks.
Pagājušos trīs gadus mēs dažreiz ministriju uzskatījām par savu fārmklubu, kurš slikti spēlēja, mēs mēģinājām tam palīdzēt. Varbūt tagad situācija mainīsies.