Kā galvenie autobusu plusi tiek minēts fakts, ka daudzos maršrutos to biļetēm ir zemāka cena nekā aviopārvadājumiem, kā arī iespējas pārvadāt lielu un smagu bagāžu bez lidmašīnās prasītajām diezgan dārgajām piemaksām. Savukārt galvenais mīnuss ceļošanai uz Rietumeiropas valstīm ar autobusu ir ilgais ceļā pavadītais laiks, kas nereti ietver arī nakts braucienu autobusā. Tādējādi starptautisko autobusu pārvadājumu nozares attīstība ilgtermiņā atkarīga tieši no balansa starp piedāvāto cenu un komfortu, tas attiecas arī uz ceļā pavadīto laiku.
Visizdevīgākā - Baltija
Kā norāda transporta nozares eksperts Tālis Linkaits, Baltijas reģionā tuvāko desmit gadu perspektīvā autobuss noteikti būs visizdevīgākais pārvietošanās līdzeklis pasažieriem, jo diezgan nelielos attālumos aviocenas nekad nebūs tik zemas, lai spētu konkurēt ar autobusu piedāvājumu. Turklāt šajā reģionā ceļā pavadītais laiks ir pieņemams gan tūristiem, gan biznesa ceļotājiem.
Citādi ir ar Rietumeiropas valstīm, uz kurām ceļš mērojams diennakti un vairāk. Turklāt uz galamērķiem, uz kuriem lido arī lētās aviokompānijas, lidmašīnu biļetes cena ir ievērojami zemāka nekā autobusiem. Piemēram, ar Ryannair uz Diseldorfu var aizlidot par 45 eiro turp un atpakaļ, turpretim autobusa cena abos virzienos ir 217 eiro, un ceļā jāpavada 30 stundu. T. Linkaits atzīst, ka šādos gadījumos autobusam faktiski nav priekšrocību, izņemot, ja kāds paniski baidās no lidošanas vai jāpārvadā ļoti apjomīga bagāža.
Latvijas starptautisko pārvadājumu tirgū divi galvenie spēlētāji ir SIA Ecolines un SIA Lux Express. Kā atzīst abu pārvadātāju pārstāvji, ir mazāk ienesīgi un vairāk ienesīgi maršruti, taču neviens maršruts peļņas ziņā nav ar mīnusa zīmi. Ecolines valdes priekšsēdētājs Andris Podgornijs stāsta, ka visvairāk noslogotie reisi ir no Rīgas uz Tallinu un Viļņu. Arī reiss Rīga-Berlīne, kas kursē divas reizes dienā, ir piepildīts, tiesa gan, lielā mērā pateicoties Polijas pasažieriem. «Mūsu galvenais pluss ir sarežģītie starppilsētu savienojumi. Piemēram, no Maskavas caur Klaipēdu iespējams aizbraukt uz Liepāju. Tāpat mēs braucam uz tādām pilsētām, uz kurām nav tiešo avioreisu no Rīgas, piemēram, uz Vācijas pilsētu Nirnbergu. Ja cilvēks vēlas uz turieni lidot, viņam tāpat jāizmanto vilciena un autobusa pakalpojumi. Tas nozīmē, ka, piemēram, no Minhenes lidostas jādodas ar visu bagāžu uz dzelzceļa staciju, kur jāmeklē vilciens uz Nirnbergu. Braucot ar autobusu, cilvēks iesēžas autobusā Rīgā un izkāpj tieši Nirnbergā,» teic A. Podgornijs. Te gan jāpiebilst, ka autobuss uz Nirnbergu ceļā pavada vairāk nekā diennakti, taču ar lidmašīnu un vilcienu galamērķī iespējams nokļūt nepilnas dienas laikā.
Jāpateicas poļiem
Tomēr A. Podgornijs atzīst - ja būtu jārēķinās tikai ar Latvijas pasažieriem, daudzi no pašlaik piedāvātajiem maršrutiem būtu nerentabli. «Mēs piedāvājam, piemēram, reisu no Rīgas uz Salonikiem Grieķijā. Tas ir ienesīgs, tikai pateicoties Polijas pasažieriem, kuri to labprāt izmanto. Ceļotāji no Latvijas to izmanto ļoti maz.» A. Podgornijs uzsver, ka teju vienīgais, kur autobusu pārvadājumi zaudē aviolidojumiem, ir ceļā pavadītais laiks. Lielu pasažieru pieplūdumu sniedz arī akcijas. Piemēram, neseno akciju, kurā pasažieriem piedāvāja aizbraukt uz Viļņu un Tallinu par vienu eiro, esot izmantojuši ļoti daudz cilvēku.
SIA Lux Express pārstāvis Jānis Andžāns norāda: «Tā kā galvenokārt darbojamies Baltijas tirgū un Krievijā braucam uz Pēterburgu un Maskavu, tad mūsu galvenie konkurenti ir personiskās automašīnas, nevis lidmašīnas. Vēlamies ar autobusu komfortu cilvēkus pārliecināt, ka pašiem sēdēt pie stūres nemaz nav tik ērti. Mūsu pakalpojumus izmanto arī uzņēmumi saviem biznesa braucieniem uz Tallinu un Viļņu. Tas ir lētāk nekā ar mašīnu, un autobusā iespējams strādāt ar datoru, izmantojot internetu.»
J. Andžāns piebilst, ka visvairāk noslogoti ir maršruti uz Tallinu un Pēterburgu: «Pieaugums visos reisos, salīdzinot ar pērno gadu, ir aptuveni par 10%. Runājot par nākotnes izaicinājumiem, vēlamies, lai Latvijas iekšējo pārvadājumu tirgu atver brīvai konkurencei. Pašlaik tas ir zināms kavēklis biznesam, ka nevaram strādāt iekšējā tirgū.»
Strīdīgais air Baltic
Pārvadātāji atzīst, ka Baltijas tirgū konkurence ir spēcīga, bet godīga. Ar vienu izņēmumu - aviokompānijas air Baltic piedāvātie bezmaksas autobusi uz Latvijas lielākajām pilsētām, arī Tallinu, Viļņu vai Tartu. A. Podgornijs šovasar intervijā Dienai atzina, ka «no valsts viedokļa tā nav saimnieciska rīcība - varēja taču esošajiem pārvadātājiem pateikt, lai izveido pieturvietu lidostā, un mēs brauktu no Rēzeknes līdz Rīgai un pēc tam uz lidostu. Tagad sanāk, ka air Baltic, kura lielākais akcionārs ir valsts, uztur savu bezmaksas autobusu».
Arī T. Linkaits norāda, ka attiecībā uz starptautiskajiem pārvadājumiem, kur valda brīvais tirgus, air Baltic bezmaksas autobusi negodīgu konkurenci gan neradot, taču citādi ir ar vietējiem pārvadājumiem, kur tirgus ir regulēts un kurā var piedalīties tikai konkursa kārtībā uzvarējušie pārvadātāji. ATD pārstāvis Egons Ālers uzsver, ka air Baltic autobusu pārvadātais pasažieru skaits vietējos reisos ir tik niecīgs, ka ietekme uz kopējo autopārvadājumu tirgu ir neliela. «Cilvēki no citām Latvijas pilsētām, kuru galamērķis ir lidosta, reti izvēlas regulāros pārvadātājus, jo tas nozīmētu vismaz vienu pārsēšanos. Tāpēc priekšroka tiek dota automašīnām vai nelegālajiem pārvadātājiem.» Paši autopārvadātāji gan uzskata, ka, slēdzot līgumus ar konkursa uzvarētājiem par vietējiem pārvadājumiem, līgumā iespējams iekļaut punktu, ka jānodrošina pieturvieta arī Rīgas lidostā. Tam nepiekrīt E. Ālers un norāda, ka tā būtu nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana: «Ja no Daugavpils uz Rīgu iet pilns autobuss un tikai diviem pasažieriem nepieciešama lidosta, tad tikai tāpēc uz turieni dzīt lielo autobusu? Tas valstij nav izdevīgi.»
ATD pārstāvis ir pārliecināts, ka starptautiskie autobusu pārvadājumi ir un būs perspektīvi, īpaši Baltijā. «Autobuss savas cenas dēļ vienmēr būs vispievilcīgākais maršrutos, kuros ceļā nav jāpavada vairāk par 12 stundām. Tāpat to izvēlēsies cilvēki, kuriem lidošana sagādā diskomfortu, vai arī tie pasažieri, kuriem jāpārvadā lielas bagāžas. Tomēr par vislielāko izaicinājumu tieši konkurences ziņā uzskatāms Rail Baltica. Domāju, ka līdz ar vilcienu satiksmes attīstību pasažieri saņems ļoti interesantus piedāvājumus gan no autobusu uzņēmumiem, gan aviokompānijām,» saka E. Ālers.
Lielo konkurenci ar vilcienu satiksmi, kas gan, pēc T. Linkaiša domām, nav pat tuvāko desmit gadu jautājums, autobusu pārvadātāji uztver pozitīvi, ja vien «vilcieniem netiks sniegtas negodīgas valsts subsīdijas».