Ziniet, es neesmu domājis par definīciju savam statusam, bet pieļauju, ka esmu gan viens, gan otrs, jo šīs lietas ir savstarpēji cieši saistītas. Tā kā es ar projektu Perfume Vending, kurā esmu investējis, iepazinos Biznesa eņģeļu asociācijas sesijās, tad saistībā ar šo projektu var teikt, ka esmu privāts investors.
Vai Perfum Vending ir pirmais start-up projekts, kurā esat investējis?
Jā, start-up tā ir pirmā investīcija, taču esmu veicis arī citas investīcijas, kas gan nebija saistītas ar šādiem uzņēmumiem, tā ka investēšana man nav sveša.
Investīcijas start-up vienmēr ir risks. Vai tas jūs nebiedēja?
Veicot augsta riska investīcijas, kādas tās ir start-up, ir jābūt gatavam visādiem pavērsieniem. Tā ka, ja ir slikts rezultāts, ir skaidrs, kas ir noticis, un tu esi bijis tam gatavs.
Tas nozīmē, ka, veicot investīciju, jūs rēķinājāties, ka vismaz teorētiski naudu varat arī zaudēt?
Jā. Taču investējot nauda tiek ieguldīta pa posmiem dažādās projekta attīstības stadijās. Līdz ar to visa investīciju nauda netiek ieguldīta vienā reizē, un, ja sākuma stadijās jau ir redzams, ka lietas neiet labi, var no šī vilciena izkāpt ātrāk.
Vai varat sīkāk pastāstīt par Perfum Vending projektu un to, kas jūs pamudināja tajā investēt?
Projekts ir saistīts ar tirdzniecības automātu sfēru, kas mani vienmēr ir interesējusi. Tirdzniecības automāti gan nav nekas jauns, taču tas, kas man patīk, ir minimālais cilvēciskais faktors, jo gandrīz visu izdara automāti. Perfum Vending ir smaržu izsmidzināmais automāts, kas ir jaunā kvalitātē un jaunā izpildījumā. Pēc samaksas veikšanas automāts piedāvā vienu izsmidzināšanas reizi pēc izvēles no piecu dažādu zīmolu smaržām. Mani piesaistīja pati ideja un komanda, kas strādāja pie tās īstenošanas.
Bet kas bija pirmais impulss, kas jūs pamudināja pievienoties Biznesa eņģeļu tīklam un veikt investīcijas start-up uzņēmējdarbībā?
Uz Biznesa eņģeļu asociācijas dibināšanu (2014. gada 29. aprīlī) mani uzaicināja Juris Birznieks (viens no biznesa augstskolas Turība dibinātājiem un līdzīpašniekiem un pašreizējais Biznesa eņģeļu asociācijas valdes priekšsēdētājs - red.), un kopš tā brīža esmu aktīvs asociācijas biedrs. Pavisam mēs esam vairāk nekā 50 investoru, kas saistīti ar šo asociāciju.
Kādam ir jābūt projektam, lai jūs vēlētos tajā investēt, pēc kādiem kritērijiem jūs to izvērtējat?
Tam ir jābūt unikālam un inovatīvam produktam ar izaugsmes potenciālu un ar globālu redzējumu. Svarīga ir arī komanda, kas strādā pie tā īstenošanas. Ļoti būtisks faktors - projektam ir jābūt finansiāli pamatotam. Peļņai ir jābūt pietiekami lielai, lai pietiktu līdzekļu, ko ieguldīt mārketingā un tālākajās aktivitātēs.
Cik jūs investējāt Perfum Vending projektā?
Tie bija 100 000 eiro.
Jūs pēc investīciju veikšanas kļuvāt par uzņēmuma akcionāru. Parasti riska kapitālistu pienesums uzņēmumam ir ne tikai finansiāls, bet arī intelektuāls - biznesa zināšanas, finanšu konsultācijas, kontakti. Kā tas ir jūsu gadījumā?
Es arī sniedzu savu pieredzi un zināšanas. Būtiska lieta, kas nāca no manas puses, - šim smaržu izsmidzināšanas automātam bija jākļūst redzamam un vadāmam tiešsaistē. Tas nozīmē, ka jebkur pasaulē no jebkuras mobilās ierīces ir jāredz šis automāts ar iespēju to attālināti konfigurēt un veikt visus nepieciešamos iestatījumus. Šī ideja ir mans būtiskākais pienesums. Lai to varētu īstenot, tika arī radīta un joprojām tiek attīstīta attiecīga web platforma.
Viens no privātajiem investoriem Armands Garkāns uzsvēra, ka viņa galvenais pienesums ir spēja jaunos zinātniekus «nolikt uz biznesa sliedēm».
Perfume Vending gadījumā tas bija mazliet citādi, jo manam partnerim un idejas autoram Jevgēnijam Roščinam ir laba biznesa domāšana. Viņš jau no paša sākuma par savu ideju domāja kā par biznesa projektu. Tas patiesībā ir retums.
Kā ir ar atdevi no veiktajām investīcijām?
Tās ir ne tikai atgūtas, bet arī nesušas pirmo peļņu. Taču es noteikti savu sadarbību ar uzņēmumu turpināšanu, jo mums ir nopietni attīstības plāni, tā ka, visticamāk, būs arī nākamās investīciju kārtas. Neizslēdzu iespēju, ka arī citi investori varētu pievienoties komandai.
Vai palīdzat uzņēmumam arī ar ieiešanu eksporta tirgos?
Jā, pašlaik 95% mūsu produkcijas ir pārdoti eksporta tirgos. Mūsu galvenais noieta tirgus ir Krievija, kur mūsu produkcijas pārdošanai ir labi rezultāti. Mēs jau esam uzsākuši sadarbību ar vietējiem partneriem, nodibinājuši kopuzņēmumu, turklāt automātus jau ražojam Krievijā, Pēterburgā, tādējādi optimizējot transportēšanas, muitas un citus aspektus.
Un kādi ir jūsu potenciālie nākotnes eksporta tirgi?
Mēs strādājam ar Eiropas valstīm, lai gan tas ir konservatīvs tirgus un tāpēc tur virzība notiek nedaudz lēnāk. Mēs noteikti raugāmies arī pāri okeānam uz Amerikas tirgu.
Vai daļa no automātu ražošanas būs arī Latvijā?
Noteikti, vismaz Eiropas tirgum. Man šajā projektā ļoti patīk tā kompaktums, ražotne var tikt izvietota 200 kvadrātmetros, jo mēs sadarbojamies ar apakšuzņēmējiem, un specifiski pašiem automātiem vajadzīgs tikai salikšanas cehs. Tas jau pašlaik funkcionē un atrodas Rīgā, Maskavas ielā. Tajā ir nodarbināti seši strādājošie.
Kāds ir jūsu pamatbizness, ar ko jūs nodarbojaties?
Viens no tiem ir nekustamo īpašumu bizness, uzņēmums SunArc Projects, kam pieder divi komercobjekti.
Kā raugāties uz nākotni - vai gūto peļņu no investīcijām atkal ieguldīsiet?
Jā, visticamāk tā nonāks atpakaļ biznesa apritē. Daļēji tas jau ir noticis - veiktas investīcijas projektā Snovision. Neizslēdzu, ka varētu būt citas investīcijas start-up.
Finanšu ministrija kopā ar Ekonomikas ministriju pašlaik strādā pie atbalsta mehānismiem start-up, to vidū pie atvieglotiem nodokļu noteikumiem. Kā jūs redzat, kāds atbalsts būtu nepieciešams šiem uzņēmumiem?
Mans skatījums uz subsīdijām ir piesardzīgs. Tās pat var kaitēt. Lai gan nevar noliegt, ka uzņēmumam attīstīties ir vieglāk tad, ja šāds atbalsts ir. Te ir ļoti svarīgi precīzi definēt, kas ir start-up. Man nav skaidra vispārēja redzējuma. Tas, vai subsīdijas (vienalga kādā formā, arī nodokļu atlaižu formā) palīdzēs uzņēmumam, jāskatās katrā konkrētā gadījumā. Es pats savus biznesa virzienus esmu attīstījis tikai par saviem resursiem, bez kāda valsts atbalsta.
Kādēļ jūs pret valsts atbalstu esat skeptisks?
Tādēļ, ka pienāk brīdis, kad ikvienam uzņēmumam būs jānostājas uz savām kājām, un pieradums pie valsts atbalsta var tam traucēt. Ja runājam par to, ka start-up pirmajos darbības gados nav ieņēmumu, tad arī attiecīgi nodokļu slogs ir daudz zemāks. Izņēmums ir vienīgi tikai darbaspēka nodokļi. Ja saistībā ar darbaspēka nodokļiem varētu būt kāds atbalsts, tad tas būtu noderīgi. Taču vienalga uzņēmumam kādā brīdī būs jāsāk maksāt visus nodokļus pilnā apmērā. Tādēļ, kā jau minēju, atbalsta gadījumā ir ļoti svarīgi definēt, kas ir start-up un cik ilgi ir atbalsts.
Start-up svarīga lieta būtu vīzu atvieglojumi augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no trešajām valstīm.
Jā, šādu risinājumu es atbalstītu. Tas būtu noderīgi start-up segmentam.
Vai redzat iespēju, ka varētu pieaugt investīcijas start-up? Mēs Latvijā pašlaik ļoti atpaliekam no Igaunijas. Kādi tam ir izskaidrojumi?
Igaunija ir uz viļņa, jo viņiem bija veiksmes stāsts ar Skype, kas ir viens no šī procesa veicinātājiem. Taču arī Latvijā ritenis jau ir iegriezts. Jau vērā ņemamu laiku darbojas Biznesa eņģeļu asociācija, kas apvieno privātos investorus. Tā ir laba platforma, kur start-up prezentēt savus projektus un sastapties ar investoriem. Tāpat attīstās biznesa inkubatori.
Kā jūs vērtējat, vai Latvijā ir draudzīga vide pašu start-up attīstībai?
Tas, ka ir radītas tādas platformas kā Biznesa eņģeļu asociācija, ir palīdzoši. Taču pašiem ideju autoriem ir jādomā, lai start-up dibināšana nekļūtu par modes lietu, jo ne visas idejas var pozicionēt kā biznesa projektu vai start-up.
Kā cilvēks, kuram galvā radusies kāda ideja, var novērtēt, vai tā ir konvertējama biznesa projektā?
Viņš noteikti var vērsties pēc konsultācijas Biznesa eņģeļu asociācijā. Es personīgi esmu bijis mentors trīs projektos, visticamāk, ka viens no tiem varētu būt veiksmīgs.
Cik viegli vai grūti ir atrast projektus, kuros investēt?
Projektus, kuros investēt, nav viegli atrast. Mūsu asociācijā katru mēnesi tiek iesniegti desmit projekti, no kuriem tiek atlasīti seši labākie, kurus tad investori var izvēlēties. Manuprāt, labs stimuls investoriem būtu, ja peļņa, kas tiek izņemta no pamatbiznesa un tālāk ieguldīta šādos start-up, netiktu aplikta ar nodokļiem. Jāteic, ka arī pašiem investoriem ir katram sava specializācija.
Kāda ir jūsējā?
Tas ir Internet of things jeb lietu internets. Proti, katru ierīci - veļasmašīnu, kafijas automātu, radiatoru - iespējams pieslēgt internetam. Tomēr esmu atvērts arī citām sfērām.