Dzintaru koncertzāles bonuss - jūras šalkas un vēju dziesma pirms koncerta - tagad, kopš tās Mazās zāles atjaunošanas, pieejams jebkurā gadalaikā. «Jūrmalnieki ir lepni par savu koncertzāli,» saka vēsturniece Inga Sarma. Viņa pati, jūrmalniece būdama, koncertzāles pārvērtībām varējusi sekot no pagājušā gadsimta beigām. «Esmu novērojusi, ka pirms koncertiem, ienākot šajās telpās, visiem ir neviltota interese un liela pietāte pret mantojumu, ko koncertzāles atjaunotāji saudzīgi ņēmuši vērā. Dzintaru koncertzāle tika atklāta 1936. gada vasarā pēc arhitekta Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta un ir pirmā slēgta tipa koncertzāle Latvijā. Tā ir valsts nozīmes arhitektūras un vēstures piemineklis, unikāls Jūrmalas koka neoklasicisma arhitektūras paraugs ar nacionālā romantisma iezīmēm - tās centrālās ieejas vestibila interjerā iestrādāti mākslinieka Anša Cīruļa sienu gleznojumi. Man gan kā vēsturniecei būtu gribējies, ka tur ir arī pēc Anša Cīruļa metiem darinātie soli, kas atrodas Jūrmalas vēstures muzejā,» I. Sarma piebilst. Taču galvenais jau nav tikai ēka, bet - tās saturs. I. Sarma uzsver, ka Mazā zāle bija pirmā slēgta tipa koncertzāle, kas īpaši domāta simfoniskajiem koncertiem, jo akustika tur ir lieliska.
Strādājot Jūrmalas pilsētas vēstures muzejā un pastiprināti pētot kultūras dzīvi Jūrmalā, savākts daudz vēsturiska materiāla, kas nu apkopots izstādē Dzintaru koncertzālei 80. Personības un notikumi. Tā vēsturiskās atjaunotās Dzintaru koncertzāles kamerzālē apskatāma visu gadu, tiesa, līdz maija beigām - pirms koncertiem un brīvdienās no plkst. 12.00 līdz 17.00. «Koncertzālei vienmēr bijusi pievērsta īpaša uzmanība, jo tas bija Jūrmalas centrālais objekts ne tikai arhitektoniskajā ziņā, bet arī kā kultūras centrs,» stāsta I. Sarma. «Izstādi gatavojot, atklāju dažādas interesantas nianses. Piemēram, bija zināms fakts, ka pasaules mēroga zvaigzne, operešu un operu dziedātāja, kinozvaigzne Marta Egerte bijusi Dzintaros, bet nebija pievērsta uzmanība sīkumiem, kas saistīti ar šo vizīti. Savukārt, lasot Marisa Vētras vēstuļu apkopojumu, uzzināju, ka viņš savas kāzas svinējis Jūrmalā un tieši pēc koncerta Dzintaros saņēmis no vācu režisora piedāvājumu filmēties, pēc kā kļuva starptautiski pazīstams.»
Izstādē skatāmas ne tikai fotogrāfijas un vēsturiskas liecības (dokumenti, afišas u. c.), kas stāsta, kādi pasaulslaveni mūziķi uzstājušies Dzintaru koncertzālē un kādi spilgti mūzikas dzīves notikumi te risinājušies, bet aplūkojami arī mūzikas instrumenti un priekšmeti, kas saistīti ar Edinburgas kūrmāju. Nozīmīga izstādē ir arī multimediju sadaļa, kuras autors ir nule kā traģiski bojā gājušais arhitekts Matīss Mailītis. Tā apvieno kinohronikas, mūzikas ierakstus un datoranimāciju, te skan arī Leonīda Vīgnera skaņdarbs, ko viņš komponējis 1936. gadā, atklājot Mazo koncertzāli.