Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam pilsētas iedzīvotāju skaits pieaugs par 25%, tātad viņiem būs vajadzīgas jaunas dzīvesvietas. Pašvaldība vēlas, lai paplašināšanās notiktu veselīgi, un plāno grandiozas pārmaiņas pilsētas industriālajās daļās, lai pārvērstu tās par ilgtspējīgiem, enerģiju taupošiem un apzaļumotiem dzīvojamajiem rajoniem.
Šādas ieceres izskatītos tikai pēc sapņiem un fantāzijām, ja vien jau tagad nebūtu īstenoti vairāki šāda veida projekti, pat ja nedaudz mazāki un pieticīgāki.
«Tas nav ekociems, bet normāla pilsētas daļa,» uzsver Stokholmas pašvaldībā, izrādot jauno dzīvojamo pilsētas daļu Hamarbiju, kas veidota dabai un iedzīvotājiem labvēlīgi. Koki, zālāji, puķu dobes, strūklakas pagalmos, nelieli dārziņi uz māju jumtiem un balkoniem. Tomēr mājas slēpj ko vairāk par zāli un puķītēm - tās ir zema enerģijas patēriņa ēkas, dažas pat pasīvās bez apkures šī vārda tradicionālajā izpratnē. Iepriekš Hamarbija bija ostas teritorija ar industriālu izmantojumu.
Kopējās projekta izmaksas ir 35 miljoni eiro, no kuriem pašvaldība ieguldīja piecus miljonus.
Tiesa gan - dzīvokļi jaunajā rajonā vidēji maksā vairāk nekā citviet pilsētā. Krīzes gados, kad to pārdošana nebija vienkāršs uzdevums, būvfirmas pircējiem piedāvāja pat tādus bonusus kā elektromobiļus un velosipēdus.
Ielas un infrastruktūra šajā rajonā pieder pašvaldībai, savukārt ēkas uzcēlušas un apsaimnieko privātkompānijas.
Kā secinājuši Sokholmas un Malmes pašvaldībās, efektīvākās un vislabāk enerģiju taupošās mājas ir tās, kuras attīstītāji nevis pārdod, bet izīrē iedzīvotājiem. Ja mājas paliek uzņēmumu īpašumā, viņi rēķinās ar ilgtermiņa saistībām un maksimāli iegulda inovācijās un kvalitātē. Pašvaldībā domā par regulējuma ieviešanu, kas attīstītājiem liktu daļu dzīvokļu paturēt savā īpašumā.