Ražosim rīt
Akciju sabiedrībā Krāslavas piens Dienu jau pie vārtiem sagaida valdes priekšsēdētājs Aleksejs Krivenko. Taču telpās nav rosības, jo piena trūkuma dēļ ziemas periodā ražošana notiek tikai katru otro dienu. Šis ir a/s Preiļu siers meitasuzņēmums, un pienu pārsvarā iepērk Krāslavas novada teritorijā, nekonkurējot ar Preiļu un Daugavpils uzņēmumiem. Daļa Latgalē saražotā piena joprojām aizplūst arī uz Lietuvu. Sviests, piena un augu tauku pasta, piena pulveris un siera sūkalu pulveris ir tā produkcija, ko ražo Krāslavā, un liela daļa no saražotā tiek eksportēta.
Pēdējos gados uzņēmums veiksmīgi apguvis ES fondu līdzekļus, un kādreiz Krāslavas rajonā augstākā būve - 65 metrus augstais dūmenis - tagad palicis tikai kā piemineklis. Jaunajā krāsnī dedzina propānu. Daļa jauno iekārtu pirktas, ņemot kredītu bankā. Rekonstrukcijas dēļ pērn strādāts ar samazinātu jaudu un zaudējumiem. Rūpnīcas jauda ļauj pārstrādāt 160 tonnu piena diennaktī, bet realitāte ir pieticīgāka - ziemā katru otro dienu pārstrādā 35 tonnas. Uzstādītie filtri novērš sausā piena nonākšanu gaisā, jo agrāk pie rūpnīcas stāvošās mašīnas pārklājušās ar plānu sausā piena kārtiņu, it kā būtu snidzis.
Sausais piens ceļo uz Maskavu, Sanktpēterburgu, Habarovsku, Āfrikas valstīm, savukārt sviestu pamatā pārdod vāciešiem, un tad tas ceļo uz citām valstīm, piemēram, Lībiju un Alžīriju. Sviesta ražošanā esot sasniegta pilnība: «Citām rūpnīcām sviests ir blakusprodukts sortimentā, mums tas ir pamatprodukts, mēs no tā dzīvojam. Gandrīz katru gadu izstādēs iegūstam godalgas,» stāsta A. Krivenko. Krāslavas pienā ražo arī skābkrējuma sviestu, kas Latvijas tirgū ir retums. Toties piena un augu tauku pastai krities noiets - agrāk pārdeva 40 tonnu mēnesī, tagad ap 20 tonnām. Krīze ietekmējusi arī noieta tirgus - pieprasījuma kritums Eiropā mudina uzņēmumu tirgot produkciju arī Latvijas lielveikalu tīklos. Rūpnīca nodarbina 70 darbinieku.
Sāk atkal iekustēties
Starpsezona - tā pašreizējo situāciju raksturo šūšanas uzņēmuma SIA Nemo valdes priekšsēdētājs Viktors Moisejs, kurš ir arī domes priekšsēdētāja vietnieks. Uzņēmums, kurā nodarbina 250 strādājošo, uz kādu laiku samazinājis darba apjomu un sūtījis cilvēkus atvaļinājumā, jo krities pieprasījums, bet tagad atkal sākot iekustēties. «Pagājušais gads nebija veiksmīgākais pēc ekonomiskajiem rādītājiem, bet arī traģiski nav,» vērtē V. Moisejs un norāda uz paradoksu - tā sauktajos krīzes gados to neesot sajutuši, turpinājuši strādāt eksportam, taču tagad, kad Latvijā kopējā situācija sāk atlabt, noiets Eiropas tirgū ir samazinājies. Kur un ar kādiem zīmoliem Krāslavā saražotā produkcija pēc tam parādās tirgū, V. Moisejs sakās īsti nezinām.
Vaicāts par pašvaldības atbalstu uzņēmējdarbībai, V. Moisejs nosauc 25% nodokļu atlaides, bet jaunajiem uzņēmējiem cenšoties palīdzēt ar infrastruktūru. Uz jautājumu, vai Krāslavai ir iespējas piedāvāt brīvu zemi jaunu ražotņu celšanai, domes izpilddirektors Jānis Geiba atbild, ka īpaši daudz šādu zemesgabalu nav, jo iepriekšējās domes vadības laikā zeme aktīvi nodota privatizācijai.
Vai pilsētā ar apmēram 20% bezdarbu uzņēmējiem ir viegli atrast darbiniekus? Atbilde ir tieši tāda pati kā citās pilsētās - kvalificētu darbinieku trūkst. «Darbinieki, uz kuriem var paļauties, rokām klēpī nesēž. Labākajā gadījumā izceļo uz Rīgu, sliktākajā - uz ārzemēm,» konstatē V. Moisejs.
Krāslavā nav uzņēmēju biedrības vai kluba, jo uzņēmēju nav pārāk daudz un viņu pārstāvētās jomas ir pārāk atšķirīgas. Viens no virzieniem, kurā pilsēta mēģina attīstīties, ir tūrisms, taču arī šeit uzņēmējiem vēl ir, kur augt, īpaši sabiedriskās ēdināšanas jomā. Šī raksta autoram pirms pusotra gada ir nācies piedzīvot situāciju, kad sestdienas pēcpusdienā vienīgajā atvērtajā bistro Mārīte Krāslavas centrā astoņu tūristu ierašanās izraisīja visai lielu satraukumu, jo vienīgais pieejamais ēdiens tādā daudzumā bija kāpostu tīteņi. Ēdināšanas iestādes te galvenokārt strādā darbdienās. Savukārt viena no nozīmīgākajām viesu mājām Zive pieder pilsētas mēra dzīvesbiedrei.