Jau vajadzība
Konkursa finālu Modris atceras kā izaicinājumu - svešā klasē pie nepazīstamiem bērniem vadīt fizikas stundu. Tomēr neko jaunu skolotājs nav centies darīt - strādājis tāpat kā savās mācību stundās Mārupē, kur bez modernajām tehnoloģijām neiztikt. Pēc Modra domām, tehnoloģiju izmantošana un radošās idejas kopumā mūsdienās ir ne tikai skolotāja vai priekšniecības vēlme, bet arī vajadzība, lai bērnus ieinteresētu.
Stundu skolotājs sācis ar nelielu video, kurā redzams vizuāls efekts, kas panākts, izmantojot matemātisko svārstu (šūpoles), un pēc tam skolēniem uzdevis vienu jautājumu: «Kāpēc šādu efektu mēs spējam novērot?» Bērni par šo tēmu iepriekš nebija mācījušies, bet tas neliedz izstāstīt savas versijas, norāda skolotājs. Tad, kad skolēnu uzmanība jau iegūta, klāt ņemtas fizikas formulas, kuras Modris pats neuztver kā burtu kombinācijas, bet mēģina vizualizēt un to dara ne tikai iztēlojoties, bet ar interaktīvu animāciju palīdzību. Te arī Modra metodes sāls - sākumā ieinteresēt un tad, kā viņš pats saka, «nostūrēt procesu».
Pēc šāda principa pedagogs strādā arī ikdienā. Pirms savas pirmās mācību stundas klases priekšā Modris gan tik pārliecināts, kādas metodes izmantot, kur meklēt materiālus un kā labāk strādāt, vēl neesot bijis. To skolotājs sapratis tikai pirmo divu gadu laikā - vērojot, ka sākotnējās metodes nav strādājušas pietiekami labi. Mūsdienu bērni vienkārši «grūžot atpakaļ». Protams, arī tagad nevar iztikt bez uzdevumu krājuma, pierakstiem un aprēķina, bet ir momenti, kad uz lietām jāskatās pilnīgi no citas puses. Tad ir nepieciešamība meklēt kaut ko jaunu. Aiz auss jāliek, ka «spēlēties» nevar pārāk daudz, jo skolēnam savas zināšanas būs jāparāda arī augstskolā, skaidro skolotājs.
Iekšējais es
Modra četrus gadus vāktais dažādu materiālu arhīvs nu mērāms vairāk nekā 10 gigabaitos. Viņš gan saprot, ka visam, iespējams, izmantojumu neatradīs, bet kādreiz var noderēt. Idejas un paša radītos akcentus mācību stundās viņš uzskata par savu trumpi. Taču nevajag arī pārvērtēt video izmantošanu, un stundās ar to nevajag nosist laiku - reizēm pietiek vien ar 30 sekunžu video, un atlikušo stundu var veltīt formulām un aprēķiniem. Arī tas panākot savu efektu.
Modris gan piekrīt, ka, iespējams, viņam paveicies ar savu jomu un mācību priekšmetu, jo internets ir pilns ar idejām un aizraujošiem piemēriem par fiziku. Taču tos veido paši jomas speciālisti, un, piemēram, arī vēsturnieki vai ģeogrāfi var darīt to pašu ne mazāk interesanti.
Atzinību guvušais pedagogs uzsver - bez paškritikas nevar. Jāprot saskatīt arī trūkumus, nemitīgi jāpilnveidojas, un, lai nezaudētu radošumu, jāseko jomas attīstībai. Viņam pašam tas grūtības nesagādā, jo fizika interesē pēc būtības. «Tas ir mans iekšējais es,» piebilst Modris.
Eksāmenam jābūt
Runājot ar 27 gadus veco skolotāju, jūtams, ka vēlmi radoši darboties atbalsta arī viņa darbavieta. Un tam ir savs izskaidrojums - Mārupes vidusskola ir viena no inovatīvās pieredzes skolu tīkla izglītības iestādēm. Tādas patlaban Latvijā ir divdesmit divas. Modris atceras, ka, iesaistoties projektā, bieži braucis uz Vecumnieku vidusskolu, lai mācītos, kā ieinteresēt skolēnus eksaktajās zinātnēs, bet nu jau idejas tiek nodotas tālāk citām skolām.
Tomēr, neraugoties uz radošo pieeju un spēju aizraut bērnus, Modris ir viens no tiem, kas atbalsta obligātā fizikas eksāmena ieviešanu. Jā, visi nebūšot priecīgi, un, iespējams, kādam tas sabojās diplomu, bet aptuveni 10-20% skolēnu tādējādi varētu izdoties piesaistīt nozarei. Uzņēmēji par to būtu tikai priecīgi.
Modris pats skolā nokļuvis nejauši, iecerēto fizikas pētnieka karjeru intereses dēļ nomainot pret darbu skolā. Toreiz, kad vēl mācījies pēdējā kursā, atsaucies uz gaitenī pamanītu necilu sludinājumu, bet nu jau skolā aizritējis sestais gads. Viņš skolotāja profesiju uzskata par misijas darbu un nenoliedz, ka pats pelna sev «karmas punktiņus». Varot just, ka tie nāk atpakaļ. Doma par zinātnieka karjeru jauno speciālistu gan nav pametusi, taču skolā iepaticies. Pats sev smejoties reiz apsolījis - kad kāds viņam teiks: «Ko tas vecais krabis tur dara?», darbu skolā pametīs.