Otra atšķirība izriet no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pieaugošās lomas koalīcijā. Vairāki Vienotības biedri paredz, ka var veidoties situācija, kāda bija pēc 10. Saeimas vēlēšanām, kad Vienotība bija valdošā partija, bet toni noteica ZZS. Pēc tās iniciatīvas koalīcija pirmdien nolēma dot L. Straujumai lielākas iespējas noteikt, kāda būs viņas valdība. Koalīcijas sarunās ieinteresēti piedalās arī partijas Latvijai un Ventspilij priekšsēdētājs Aivars Lembergs. L. Straujumas pirmajā valdībā ZZS bija svarīgi, kā saka, ielikt kāju durvīs, lai nepaliktu opozīcijā līdz vēlēšanām, turpretim šajā jau tā ienāk ar lielāku balsu skaitu - 21 mandātu Saeimā -, kā arī ar augstākām prasībām, vēloties vadīt vairākas saimnieciskā bloka ministrijas.
Vienotības lomu var mazināt tās iekšējās grūtības, sākot ar līderes Solvitas Āboltiņas neiekļūšanu Saeimā un beidzot ar iespējamajiem pārkāpumiem, kuros varētu būt iesaistīti partijas biedri. Ir aizdomas, ka nu jau bijušā frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa interesēs, iespējams, notikusi vēlētāju balsu pirkšana, kā arī īstenotas individuālas, ar partijas vadību nesaskaņotas kampaņas. Dz. Zaķis līdz patiesības noskaidrošanai ir apturējis darbību partijā. Tagad nav skaidrs, kuru cilvēku rokās ir vara Vienotībā, bet tās biedri sacīja, ka S. Āboltiņai joprojām ir partijas līderes mandāts. Saskaņas priekšsēdis Nils Ušakovs Valsts prezidentu Andri Bērziņu aicinājis valdības veidošanu uzticēt Saskaņai, jo tā ieguvusi vislielāko atbalstu vēlēšanās, kā 5 arī teicis, ka Vienotība nav morāli tiesīga deleģēt nākamo premjeru, jo tās biedri nonākuši tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā. Tāds viedoklis pagājušajā nedēļā bija arī ZZS frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim, kurš pirmdien vairs neko tādu nerunāja un pauda atbalstu L. Straujumai.
Partiju savstarpējās konsultācijas pirmdien parādīja, ka ZZS labi saprotas arī ar opozīcijas partijām Saskaņu un Latvijas Reģionu apvienību (LRA). Redzot, kā Nacionālā apvienība tuvinās LRA, arī ZZS lika malā sākotnējos aizspriedumus pret šo politisko konkurentu. Pirmdien pēc ZZS un LRA tikšanās A. Brigmanis pavēstīja, ka apvienībai nav iebildumu pret LRA aicināšanu valdībā, bet ir nolemts nepaplašināt koalīciju. Taču vairākos jautājumos abiem spēkiem uzskati sakrīt. ZZS atbalsta arī veikala Maxima traģēdijas seku novērtēšanas komisijas izveidošanu, ko ierosināja LRA. Parlamentārā izmeklēšana šajā jautājumā ir arī Saskaņas interesēs, tāpēc var paredzēt, ka nepieciešamie 34 paraksti tiks savākti. ZZS, tāpat kā LRA un Saskaņa, ir par tautas vēlētu prezidentu.
Pēc tikšanās ar Saskaņu LRA līderis Mārtiņš Bondars sacīja, ka jau nākamo Valsts prezidentu 2015. gada maijā vajadzētu vēlēt tautai. Uz vaicāto, vai divas trešdaļas jeb 67 Saeimas deputāti tik īsā laikā spēs vienoties par kopīgu projektu, jo partijām līdz šim bija atšķirīgi viedokļi par prezidenta pilnvaru apjomu, N. Ušakovs atbildēja, ka jāvienojas tikai par principu, ka prezidentu vēl tauta, nepārskatot pilnvaras. Saskaņai Saeimā ir 24 mandāti, ZZS - 21, LRA - astoņi, Ingunas Sudrabas vadītajai partijai No sirds Latvijai - septiņi mandāti. Šīs partijas atbalsta tautas vēlēta prezidenta ideju, bet tām nav nepieciešamā 2/3 vairākuma.
Taču tas neizslēdz iespēju ZZS bloķēties ar kādu no opozīcijas partijām jautājumos, kuros nepieciešams vienkāršais vairākums. NA arī iepriekš pieļāva, ka kopā ar LRA varētu censties īstenot kādus saviem vēlētājiem dotos solījumus. Tas varētu apgrūtināt L. Straujumas jaunās valdības darbu. Koalīcija vienojusies uzticēt opozīcijas partijām atbildību par dažu Saeimas komisiju vadību. Jau iepriekš minēts, ka bijusī valsts kontroliere I. Sudraba varētu vadīt Publisko izdevumu un revīzijas komisiju.