Tomēr stresu darba vietā var novērtēt un tikt ar to galā gluži tāpat kā ar citiem darba vides riskiem, ja vien uzņēmums apzinās problēmu un mērķtiecīgi to risina, - šāda atziņa izriet no ES divus gadus ilgušās kampaņas Veselīgas darbavietas uzvar stresu, kas šoruden noslēgusies.
Stress Eiropā ir otrā strādājošo visbiežāk norādītā veselības problēma, kas saistīta ar darbu. Piektā daļa no darba aizgājušo cilvēku to darījuši stresainu darba apstākļu dēļ. 59 % Eiropas nodarbināto stresu darbavietā saista ar nepieņemamu uzvedību, piemēram, ar mobingu vai aizskaršanu, 66 % par nozīmīgāko stresa cēloni uzskata pārlieku lielu darba apjomu, ar ko nespēj tikt galā, savukārt 72 % strādājošo stresu izraisa nedrošība par darbvietu vai iespējamā tās reorganizācija. Lai gan ar stresu saistīti darba kavējumi mēdz būt ilgāki nekā kavējumi citu iemeslu dēļ un darbs stresa apstākļos pieckārtīgi palielina nelaimes gadījumu risku, procedūras, kā mazināt stresu darba vietā, izstrādājusi mazāk nekā trešdaļa ES uzņēmumu. Arī puse no strādājošajiem Eiropā uzskata, ka stresa problēma viņu darbā netiek risināta pietiekami, rāda EU-OSHA un Eurobarometer dati.
Jaunākā apsekojuma ESENER-2 dati liecina, ka 53 % darba devēju joprojām nezina, kā identificēt psihosociālos riskus, tādēļ viņiem ir grūtības apkarot stresu darbvietā. Tomēr situācija pamazām uzlabojas. «Vēl pirms dažiem gadiem, kad runājām par pieaugošu psihosociālo risku, stresa radītajām veselības problēmām un negatīvo ietekmi uz darbiniekiem, bija jūtama reakcija - vai tiešām Valsts darba inspekcijai nav ko darīt, ka tā runā par stresu? Bet par stresu ir jārunā. Kampaņa Veselīgas darbavietas uzvar stresu ne tikai ir «pavērusi priekškaru» uz tādu kā aizliegto tēmu, bet arī devusi iespēju pāriet no vārdiem pie darbiem,» novembra vidū noslēdzot šo ES kampaņu Latvijā, teica Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis un norādīja - vairāki uzņēmumi tās ietvaros ir dalījušies ar savu pieredzi veiksmīgā stresa ierobežošanā, un šie piemēri var būt noderīgi arī citiem.
Kampaņa Latvijā noslēdzās ar pasākumu vienā no šādiem labās prakses uzņēmumiem - loģistikas kompānijā DHL. Rūpējoties par savu darbinieku darbaspējām, tā sakārtojusi darba vidi, lai izvairītos no pārpratumiem par pienākumu sadali un ar to saistītajiem satraukumiem, kā arī organizē ārpusdarba aktivitātes, kas palīdz atbrīvoties no dienas laikā uzkrātā stresa un tuvāk iepazīt kolēģus, tā veicinot darbā brīvāku atmosfēru un komunikāciju. Kompānija regulāri rīko darbinieku apmācības un novērtēšanu, intranetā publicē materiālus, kas ļauj pašmācības ceļā apgūt arī kolēģu profesijas. Tāpat notiek Pateicības nedēļas, kad vadītāji sarūpē patīkamus pārsteigumus darbiniekiem, jogas nodarbības darba laikā, ir arī kopīgu treniņu iespējas pēc darba.