Strīds par miljoniem
Piemiņas vietas, kuru gada laikā ir apmeklējuši 4,5 miljoni cilvēku, centrālie objekti ir divi milzīgi baseini, kuri izveidoti tieši tur, kur agrāk slējās sagrautie Dvīņu torņi. Baseinu sānu plaknes kalpo par ūdenskritumu, bet tiem apkārt novietotajās melnajās marmora plāksnēs iegravēti visu terora aktos bojā gājušo vārdi. Savukārt zem laukuma 20 metru dziļumā paredzēts muzejs, kuru vajadzēja atklāt šomēnes, tomēr tagad tiek lēsts, ka tas durvis vērs ne agrāk kā 2014. gadā.
Muzeja celtniecības darbi tika pārtraukti pirms gada, jo fonds, kas kūrē memoriāla un muzeja projektu, un Ņujorkas un Ņūdžersijas ostu pārvalde, kuras pārziņā ir muzeja celtniecība, strīdas par to, kurš kuram un cik ir parādā. Ostu pārvalde fondam pieprasa 600 miljonus dolāru (330 miljoni latu) par infrastruktūras izbūvi un budžeta pārtēriņu. Turpretī fonds uzstāj, ka ostu pārvalde tam ir parādā 100 miljonus dolāru (55 miljoni latu), jo tā laikus neesot nodevusi ekspluatācijā memoriāla laukumu, raksta The New York Times. Neviena no pusēm nav gatava piekāpties, tāpēc nav zināms, kad strīds varētu atrisināties.
Fonds ir aprēķinājis, ka memoriāla un muzeja celtniecības kopējās izmaksas varētu sasniegt 700 miljonus dolāru (385 miljoni latu), bet kompleksa uzturēšanas izmaksas gadā būs ap 60 miljoniem dolāru (33 miljoni latu). Baseinu darbībai vien esot nepieciešami pieci miljoni dolāru (2,75 miljoni latu), bet drošības pasākumi izmaksāšot 12 miljonus (6,6 miljoni latu), raksta aģentūra AP.
Tūkstošiem slimo
Finansiālie strīdi, kas liedz pabeigt piemiņas vietu, jo īpaši sāpīgi ir tūkstošiem cilvēku, kuri pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem piedalījās seku likvidācijas darbos Ground Zero un iedzīvojās nopietnās veselības problēmās, bet nesaņem valsts palīdzību. Sabrūkot 110 stāvu augstajiem Dvīņu torņiem, apkārtējā vidē tika izmesti tūkstošiem tonnu indīgu putekļu. Līdz šim vairāk nekā tūkstotis personu, kuras pirmajās dienās pēc slaveno augstceltņu sagraušanas piedalījās seku likvidācijā, ir mirušas ar vēzi vai elpošanas ceļu slimībām.
Daudziem saslimušajiem nav bijusi iespēja saņemt kompensāciju no Ground Zero glābējiem paredzētā 2,7 miljardu dolāru (1,5 miljardi latu) vērtā palīdzības fonda, jo slimību sarakstā nav iekļauti vairāki vēža paveidi. «Šie cilvēki ir slimi un mirst, bet viņu laulības izjūk. Kādēļ mēs izmetam naudu ēkās, ja cilvēkiem nav tik vērtīgas apdrošināšanas, lai iegādātos elpināšanas aparātus?» vaicā Leslija Haskinsa, kura 11. septembra uzbrukumā zaudēja vīru.
Arī Džons Fīls, kurš, strādājot Ground Zero, zaudēja kāju, ir sašutis par strīdiem ap piemiņas vietas celtniecību: «Todien [2001. gada 11. septembrī] tika zaudēta 2751 dzīvība. Tas ir skumji, bet šiem cilvēkiem nebija jācieš ilgi. Strādnieki, kas tur atradās pirmajās dienās, lēnām mirst 11 gadu.»