Kad paskatāmies statistiku par aizbraucējiem, tiešām rodas iespaids, ka daudzi, turklāt profesionāli labākie, cilvēki aizbraukuši prom no Latvijas strādāt uz ārzemēm. Mēs meklējām darbiniekus ar 10-15 gadu pieredzi strauji augošā interneta servisa kompānijā un secinājām, ka Latvijā nav cilvēku ar šādu pieredzi, tāpēc ka mūsu valstī trūkst ilgtermiņā strādājošu, strauji augošu interneta servisa kompāniju. Moderno tehnoloģiju nozarē, tajā jomā, kurā mēs strādājam, nevienam Latvijas uzņēmumam nav vairāk par diviem gadiem. Ja cilvēks vēlas strādāt strauji augošā interneta servisa kompānijā, šāds uzņēmums vai nu Latvijā ir jāizveido pašam, vai arī jādodas meklēt darbu citā valstī.
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomas speciālistu darba tirgus vispār ir starptautisks - darbu piedāvā gan sociālajos tīklos, gan dažādos IKT speciālistu profesionālajos tīklos, turklāt labiem speciālistiem piedāvā ne tikai darbu, bet arī sola apmaksāt ceļu un palīdzēt ar praktiskajiem pārcelšanās jautājumiem. Vērojama globāla konkurence, tomēr pastāv cerība, ka profesionāli spēcīgi cilvēki sapratīs - arī Latvijā dibināti latviešu uzņēmumi var piedāvāt izaugsmes iespējas.
Tomēr - kā panākt, ka cilvēki nevis aizbrauc, bet dibina savu uzņēmumu, ja reiz grib strādāt, piemēram, moderno tehnoloģiju jomā?
Cilvēkam pašam vajadzīgas privātās ambīcijas, kas mudina veidot savu biznesu. Tomēr gribu teikt, ka ne jau vienmēr cilvēki, kuri aizbrauc uz ārzemēm strādāt un iegūst tur pieredzi, savu pieredzi tur arī atstāj. Var būt tā, ka cilvēks aizbrauc uz ārzemēm, tur pastrādā un atbrauc mājās - uz Latviju -, un pielieto iegūto pieredzi šeit, mūsu valstī.
Brīdī, kad nodibinājām Infogram, bija piedāvājums no mūsu investoriem pārcelties uz Berlīni, pēc tam bija piedāvājums pārcelties uz Londonu, kad kļuvām vēl pazīstamāki, mums zvanīja no dažādām Lielbritānijas un ASV pilsētām un aicināja pārcelties un strādāt tur. Arī Somijas valdībai ir milzīgi granti, kas ļauj spēcīgi attīstīt IKT jomu.
Runājot par to, ko vajadzētu darīt, Latvijas valdībai un politiķiem pie varas vajadzētu nodrošināt vieglāku, vienkāršāku pieeju sākuma kapitālam biznesa sācējiem. Būtu jānodrošina pieeja sākuma kapitālam 50-150 tūkstošu eiro apmērā bez uzņēmuma daļu paņemšanas. Tas veicinātu jaunu ideju īstenošanos, tāpēc ka uzņēmuma darbības pirmajā posmā arī ar 50 tūkstošiem eiro var izdarīt ļoti daudz. Protams, ir vajadzīgs mehānisms, kā izvērtēt, lai nauda tiešām aiziet perspektīvam biznesam - uzņēmumiem ar globālu potenciālu. Tomēr uzskatu, ka Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku, no kuriem varētu izveidot tādu žūriju, kas spētu izvērtēt jauno uzņēmumu globālo potenciālu.
Valdībai arī vajadzētu nodrošināt grantu perspektīviem uzņēmējiem, lai paturētu intelektuālo kapitālu Latvijā, līdzīgi kā rīkojas Somija, cenšoties panākt, lai intelektuālais kapitāls paliek pašu valstī. Zināms, ka Somijā pastāv sistēma - uzņēmumam jāatmaksā grants, ja tas tiek pārcelts ārpus Somijas, - un tiek darīts viss iespējamais, lai tieši Somijā tiktu veicināta gan darbvietu rašanās, gan nodokļu nomaksa.
Jums pašam izveidot starptautiskā mērogā pazīstamu uzņēmumu palīdzēja neatlaidība, profesionālā pieredze, izglītība?
Esmu uzaudzis kopā ar internetu un kopš desmit gadu vecuma esmu dzīvojis ar pārliecību, ka vēlos veidot projektus tieši elektroniskajā vidē. Doma veidot savu uzņēmumu man bija jau tad, kad mācījos 4.-5. klasē.
Vēlāk, protams, palīdz laika gaitā gūta pieredze. Tagad, atskatoties uz gūto pieredzi biznesa veidošanā, varu teikt - nedrīkst pieļaut tādu kļūdu, ka paiet ļoti ilgs laiks no brīža, kad ienāk prātā ideja, līdz brīdim, kad idejas īstenojumu var piedāvāt citiem cilvēkiem - potenciālajiem klientiem. No idejas līdz pirmajiem īstenošanas soļiem būtu jāpaiet 24-48 stundām, dažos gadījumos šis periods var ilgt līdz nedēļai, ja paiet ilgāks laiks, tas jau ir neveselīgi biznesam. Savukārt periodam no idejas līdz brīdim, kad ir pirmais idejas jeb produkcijas pircējs, vajadzētu būt ne garākam par trīsdesmit dienām. Ja šis periods ilgst gadiem, komandai zūd jebkura motivācija kaut ko darīt, jo cilvēki neredz sava darba atdevi. Varbūt dažos ļoti specifiskos biznesos gadiem ilgs periods no idejas līdz pirmajam lietotājam ir iespējams, bet noteikti ne interneta un moderno tehnoloģiju jomā.
Jāpiebilst, lai gūtu starptautiska mēroga panākumus un piesaistītu investīcijas tieši Infogram, mēs ieguldījām ļoti daudz darba. Sasniegumi ir kā atzinība, ka tas, ko esam darījuši līdz šim, ir ar pietiekami lielu potenciālu, lai tajā ieguldītu vēl vairāk un virzītos vēl tālāk. Viennozīmīgi - panākumi ir nopietna darba rezultāts.
Kas attiecas uz izglītību, to es noteikti nevērtētu kā būtisku atbalstu uzņēmējdarbības veidošanā, daudz svarīgāka ir interese par nozari, kurā darbojies.
Arī vairāki IKT nozares uzņēmēji Dienai teikuši, ka jaunās paaudzes darbinieku iegūtā izglītība neatbilst darba tirgus prasībām.
Augstskolā studēt noteiktu novirzienu dodas cilvēki, kurus tas interesē, bet no visiem studiju programmas vairāku kursu studentiem vienam izvēlētā joma interesē tik ļoti, ka viņu vērts ņemt darbā. Mēs vidēji izvērtējam 50 pretendentu uz vienu vakanci.
Es pats esmu beidzis Latvijas Universitātes (LU) datorgrafikas studiju virzienu, bet studijas apmēram par 15 gadiem atpalika no realitātes, saikne ar dizainu bija vāja, un es augstskolu laikam gan nevarētu raksturot kā organizāciju, kura spēj nodrošināt kvalitāti. Turklāt vairāki studenti no šīs studiju programmas bija būtiski erudītāki nekā mācībspēki, kuri strādāja šajā programmā. Es esmu ļoti skeptisks ne tikai pret LU, bet arī pret citām Latvijas augstākās izglītības iestādēm. Protams, ir Latvijā arī augstskolas ar radošu atmosfēru, kas motivē pozitīvā ziņā ambiciozus cilvēkus sasniegt savā izvēlētajā studiju jomā pēc iespējas vairāk.
Kā pēdējā laikā mainījies tipiskais Latvijas interneta patērētājs?
Interneta patērētājs aizvien vairāk izvēlas izklaidējošu saturu, aizvien mazinās interese internetā lasīt par nopietnām problēmām. Patlaban arī vērojams, ka Latvijas iedzīvotāji vairāk interesējas par ārpus mūsu valsts esošiem interneta portāliem. Parādās globāla konkurence. Senāk Latvijas interneta biznesa videi vispār bija raksturīgi - ja esi pirmais uzņēmums kādā interneta nozares segmentā, tad arī paliec lielākais uzņēmums. Šī tendence pamazām zūd.
Vēl viena Latvijai patlaban raksturīga tendence ir tā, ka aizvien vairāk cilvēku lieto sociālos tīklus. Salīdzinot ar Lietuvu un Poliju, Latvijā sociālos tīklus lieto visai intensīvi.
Vēl zīmīgi, ka Latvijas interneta lietotājiem piemīt tendence palikt lojāliem izvēlētajam sociālajam tīklam, ieradumus viņi maina lēni - ja izvēlas, piemēram, portālu draugiem.lv, gadiem pie tā paliek. Turklāt, manuprāt, Latvijā draugiem.lv un facebook.com veiksmīgi spēj pastāvēt paralēli. Jāpiebilst, ja daudzviet pasaulē facebook.com tiek uztverts kā sociālais tīkls pusmūža cilvēkiem, kam patīk sociālajā tīklā dalīties ar bildēm, kurās redzams ēdiens, Latvijā facebook.com joprojām ir populārs tieši jauniešu vidū.
Kopumā moderno tehnoloģiju jomai raksturīgi, ka cilvēki ir gatavi maksāt par kvalitāti, bet negrib pārmaksāt. Vēl ikdienas lietotājiem ir ļoti svarīgi, lai piedāvātais produkts būtu viegli un vienkārši apgūstams, nevis tāds, ka jāpatērē mēnesis, lai vispār apgūtu, kā ar atbilstošo moderno tehnoloģiju piedāvājumu strādāt.
Kā moderno tehnoloģiju nozare Latvijā varētu būt mainījusies pēc gadiem pieciem?
Šajā nozarē pieci gadi ir ļoti ilgs laiks. Tā ka prognozēt ir grūti.
Pēc gada?
Latvijā neviens moderno tehnoloģiju uzņēmums citu uzņēmumu projektus nekopē, un tā ir pozitīva tendence. Savukārt negatīva tendence ir tā, ka ļoti reti kurš jaunais uzņēmums mēģina lauzties cauri sienai. Ja ir durvis, uzņēmums drīzāk ies pa durvīm. Tas nozīmē, ka jauns uzņēmums ieiet esošā tirgū pēc esošā tirgus noteikumiem un konkurē ar līdzīgu uzņēmumu, kurš jau tirgū darbojas.
Es būtu priecīgs redzēt vairāk tādu uzņēmumu, kas ienāk tirgū, ejot cauri sienai, un cenšas panākt, ka citi mēģina pakļauties jauniem noteikumiem. Pirms kāda laika šāda tendence bija manāma Igaunijas moderno tehnoloģiju jomā, bet patlaban nevar redzēt, ka Igaunijā būtu vērojamas būtiski jaunas tendences.
Ja jaunie Latvijas moderno tehnoloģiju uzņēmumi turpinās pragmatiski piedāvāt idejas, kas ir piemērotas jau esošajam tirgum, kādai idejai varbūt izdosies izsisties, bet, ja būtu kāds uzņēmums, kas ietu cauri sienai, mēģinātu definēt būtiski jaunu situāciju tirgū, ar ambīcijām un latviešiem raksturīgo neatlaidību varētu diezgan veiksmīgi gūt panākumus.
Esmu redzējis vairākus Latvijas uzņēmējus, kuri, sākot savu biznesu, ļoti tic idejai, prot piesaistīt investorus, spēj attīstīties, var pierādīt, ka ir vajadzīgi un dodas pareizā virzienā. Ja būs vairāk uzņēmumu, kuri nebaidās attīstīt savu, būtiski jauno, virzienu, tas varētu radīt pavērsienu moderno tehnoloģiju nozarē.