Cilvēki bieži met barību kā kārumu sunim, bet tikpat labi kaut ko var pārmest ļaunprātīgs garāmgājējs vai cilvēks, kas vēlas pielabināties sunim ar nolūku vēlāk nepamanīts iekļūt mājā un to apzagt.
Sunim ir dabisks instinkts apēst zemē atrastu gaļas gabalu, kaulu vai desu. Lai kā saimnieks dresētu savu suni, pat vislabāk audzinātais suns nespēs atteikties no priekšā gulošā kāruma. Tā kā suns bieži atrodas pagalmā viens un ja vēl māja atrodas ceļa vai gājēju takas tuvumā, nopietni jādomā, kā suni izolēt no labu vai ļaunu vēlošajiem garāmgājējiem. Ir tikai viens ceļš - ja suns pastāvīgi dzīvo pagalmā, viņam jāuzceļ voljērs vai nožogojums. Tiesa, nožogojums zināmā mērā traucēs sunim sargāt sētu no svešiniekiem, taču balsi viņš voljērā nezaudēs un varēs skaļi paziņot par nepazīstama cilvēka ierašanos. Ja suns audzināts kā mājas sargs, ļaunu nodomu pārņemts cilvēks viņu nepielabinās ar gaļas gabalu. Lai svešinieks nodibinātu ar mājas sargu draudzīgas attiecības un būtu pārliecināts, ka suns uz viņu reaģēs ar mīlīgu astes luncināšanu, ir vajadzīgs daudz kas vairāk - nopietns un ilgstošs sociālais kontakts.
Suns kasa ausis. Vai vajag uztraukties?
Suņa ausu kopšana nav sarežģīts pasākums. To jāsāk darīt jau dzīvnieka agrīnā vecumā. Lai pareizi iemācītos kopt suņa ausis, palūdziet veterinārārstam pirmajā reizē parādīt, kā rīkoties. Suņa auss kanāls atšķirībā no cilvēka ir nevis horizontāls, bet L veida. Tāpēc nekad nevajag baidīties, ka, tīrot dzīvnieka ausis, varētu savainot bungādiņu. Jāuzmanās gan ar vates kociņu lietošanu, jo ir gadījies, ka vates pikucis no kociņa noslīd un paliek dzīvnieka auss kanālā. To izņemt nebūt nav tik viegli. Ausu tīrīšanu veic ar šim nolūkam speciāli paredzētiem kopšanas līdzekļiem, kuru klāsts veterinārajās aptiekās ir ļoti plašs. Nepareizi rīkojas saimnieki, kuri dzīvnieku ausu tīrīšanai izmanto spirtu saturošus līdzekļus vai ūdeņraža pārskābi. Tie var izraisīt kairinājumu auss kanālā.†Izvēlēto līdzekli iepilina ausī, to no ārpuses maigi saberzē, lai visi netīrumi atmiekšķētos, un ar vates vai marles tamponiem ausi rūpīgi izslauka. Dzīvnieka ausis rūpīgi jāizslauka arī pēc mazgāšanas vai peldināšanas. Tajās nedrīkst palikt mitrums. Teiktais īpaši attiecas uz suņiem ar garām, nokarenām ausīm. Viņiem ausis jātīra biežāk nekā pārējiem, t. i., vismaz vienu reizi nedēļā.
Ja suns pastiprināti kasa ausis, purina tās un neļauj pieskarties, vai arī, ja ausis iekšpusē ir kļuvušas sarkanīgas, ja tās smako vai veidojas izdalījumi, noteikti jādodas pie veterinārārsta. Šajā gadījumā ar ausu tīrīšanu vien nebūs līdzēts. Minētās parādības var izraisīt parazītu radīta bakteriāla vai sēnīšu infekcija. Klīnikā sunim veiks auss apskati un noņems paraugus mikroskopiskajai izmeklēšanai. Smagākos saslimšanas gadījumos auss izdalījumu paraugi tiek sūtīti uz laboratoriju. Tur nosaka iekaisuma bakteriālo ierosinātāju, kā arī to, pret kādām antibiotikām šis ierosinātājs ir jutīgs. Tad dzīvniekam tiek ieteikts ārstēšanās kurss. Tā pamatā ir regulāra ausu tīrīšana, tiek ieteikti ausu pilieni un nepieciešamības gadījumā arī iekšķīgi lietojamie medikamenti.
*veterinārārste