Vemšanas procesā izšķir trīs stadijas:
1. stadija - dzīvniekam palielinās izdalītais siekalu daudzums, lai it kā «ieslidinātu» barības vadu un neitralizētu kuņģa skābi. Šajā stadijā dzīvnieks var kļūt nomākts, siekaloties, slēpties vai meklēt komfortablāku pozu, var tikt novēroti drebuļi, lūpu laizīšana, žāvāšanās vai rīstīšanās.
2. stadija - sākas ar rīstīšanos, kas rodas no spēcīgām vēdera muskuļu un diafragmas spazmām, lai virzītu kuņģa saturu uz barības vadu un mutes dobumu.
3. stadija - vemšanas pēdējais posms, kad kuņģa saturs tiek izvadīts pa muti.
Vemšanai līdzīgs process ir atrīšana, t. s. regurgitācija, ko nepieredzējis cilvēks var noturēt par vemšanu. Suņi ir spējīgi vienā reizē ļoti daudz apēst un to arī atrīt, kā dara plēsēji, lai pabarotu savus mazuļus. Atrīšana notiek īsi pēc barības notiesāšanas, un šeit tiek izvadīts nevis kuņģa, bet gan barības vada saturs. Šī masa nav sagremota, tai var būt gļotu piejaukums, un bieži suns mēģinās šo masu apēst vēlreiz.
Ir daudzas slimības, kurām kā viens no simptomiem iespējama vemšana. Ja netiks atrasta nopietna slimība, sunim ieteiks ieturēt diētu, tiks ievadīts elektrolītu šķīdums, lai novērstu dehidratāciju. Ja vemšana apstājas, barošanu ieteicams atjaunot pamazām.
Bieži vien suņi ik pa laikam izvemj baltas vai dzeltenas putas, un saimniekiem rodas jautājums - vai tas ir normāli? Vairumā gadījumu tas nozīmē, ka sunim ir relatīvi tukšs kuņģis. Dzeltenā krāsa rodas no žults, kas kairina kuņģa gļotādu, tādējādi izsaucot vemšanu. Ja citādi suns jūtas labi, ir dzīvespriecīgs, ar labu apetīti, uztraukumam nav pamata. Ir jāsamazina intervāls starp ēdienreizēm, taču tas nebūt nenozīmē, ka jādod vairāk ēst, bet tikai to, ka vienu porciju var sadalīt divās daļās. Diemžēl, kā jau minēju, ir daudz citu medicīnisku problēmu, kāpēc suns var vemt, tādēļ savam sirdsmieram sazinieties ar veterinārārstu, lai noskaidrotu patieso vemšanas cēloni.
*Olaines veterinārā centra All4pets veterinārārste