Man Svazilenda atmiņā paliks kā laimīgo govju zeme. Patiesībā tās nav nekādas piena govis, bet brangi gaļas liellopi. Šķērsojot robežu, biju apņēmusies neapstāties līdz pat galvaspilsētai, taču drīz iekļuvu pirmajā sastrēgumā, ko izraisījusi stūrgalvīga govs, kas līkločiem pastaigājās pa glīti asfaltēto ceļu. Diemžēl bez fiziskas bikstīšanas tā atteicās doties uz leknajām ganībām, kur lepni un netraucēti ganījās citas govis. Brauciens ievilkās, ļaujot vērot savvaļas dzīvniekus, kas pienākuši līdz pat nacionālā parka žogam, un noraudzīties uz laiskajām govīm, kam ganības ierīkotas starp lielceļu un parku. Autovadītāji ir iecietīgi, kad, šķērsojot lielceļu, govis kārtējo reizi dodas pārbaudīt, vai zāle ir zaļāka pretējās puses ganībās.
Kad ieraugu pirmo daudzmaz solīdo celtni, izrādās, tas ir gaļas veikals. Jau pēc mirkļa otrā lielceļa pusē pamanīju vēl vienu gaļas veikalu. Lēnā pārvietošanās ļāva man uzmanīgi skaitīt gaļas veikalus abās lielceļa malās. Pie trīsdesmitā nolēmu piestāt. Pārliecinos, ka gaļu šeit var nopirkt patiešām labu un svazi noteikti ir bīfīteri jeb liellopa ēdāji ar gatavošanas tradīcijām.
Viena no tradīcijām ir gaļas cepšana uz karstām oglēm. To sauc nevis par bārbekjū, bet brai (braai) - vārdā, kas aizgūts no būru valodas. Lai arī gaļu uz karstām oglēm cep teju visā pasaulē, Āfrikas dienvidos to līdz perfekcijai izkopuši dienvidafrikāņi. Tā izplatījusies kaimiņvalstīs un vieno visu krāsu iedzīvotājus. Brai ir tradīcija, kas apvieno dalīšanos, priecāšanos un sulīgas gaļas paēšanu, kad kopā pulcējas ģimene un draugi.
Otra, ne mazāk svarīga tradīcija ir neapēsto gaļas pārpalikumu iekonservēšana. Karstam klimatam ir gan labās, gan sliktās puses - jēla gaļa ātri bojājas, taču tā ātri arī izžūst. Senatnē medījumus vītināja tiešā ugunskura tuvumā, mūsdienās vītināšana ir izkoptāka, tai izmanto liellopa vai strausa gaļu. Liess, viena muskuļa gaļas gabals pa šķiedru tiek sagriezts pāris centimetru biezās strēmelēs, tās no ārpuses apstrādā ar baktērijas nogalinošu šķidrumu - etiķi, viskiju vai čili mērci un ierīvē ar sāli un garšvielu maisījumu, kura sastāvā noteikti ir melnie pipari un koriandra sēklas, bet pārējie vietējie garšaugi ir meistara noslēpums. Pēc tam tās sakar kaltējamā kastē, kurā ir sauss un karsts gaiss, un gaļu vītina, līdz tā kļūst tumša un blīva. Tā top vītinājums, kuru dēvē holandiešu vārdā par biltongu (biltong).