Plakātu mērķis ir pārliecināt valsts iedzīvotājus teikt jā svētdien paredzētajā referendumā par jaunu minaretu celtniecības aizliegumu. Gan referendums, gan plakāts sarūgtinājuši Šveices musulmaņu kopienu, bet ieceres pretinieki uzskata, ka minaretu aizliegums apdraudētu valsts liberālās vērtības. Savukārt tautas nobalsošanas iniciatori - ultrakonservatīvā Šveices Tautas partija (SVP) - apgalvo, ka minareti ir drauds Šveices sabiedrībai.
Minareti kā drauds
Vairākums referenduma oponentu uzskata, ka minaretu aizliegums pārkāptu Šveices konstitūciju, kas aizstāv reliģisko brīvību, tomēr Šveices parlamentā visplašāk pārstāvētā partija SVP apgalvo, ka torņi, kurus izmanto, lai aicinātu musulmaņus uz lūgšanu, nav reliģisks, bet politisks simbols, kas parāda islāma neiecietību, un jaunu minaretu celtniecība varot novest pie Šveices sabiedrības islamizācijas. «Pret minaretiem vērstā iniciatīva ir īpaši svarīga jaunākajām paaudzēm. Jaunieši būtu tie, kuri vistiešāk tiktu ietekmēti, ja islamizācija izvērstos,» apgalvo viens no SVP līderiem Ulrihs Šlūers. Ženēvas Musulmaņu kultūras centra pārstāvis Hafids Ouardiri SVP argumentus uzskata par «bezkaunīgiem meliem». «Kā gan tādā arhitektoniskā elementā kā minarets var saskatīt draudus?» viņš jautā.
Alpu valstī ir aptuveni 200 mošeju, bet tikai četrām līdz šim uzbūvēti minareti. Jautājums par minaretu celtniecību aktualitāti ieguva 2007.gadā, kad musulmaņu kopienas vairākās Šveices pilsētās vēlējās saņemt atļauju torņu izbūvei. Tomēr pilsētu iedzīvotāji savāca parakstus, lai ieceri bloķētu, un savu rīcību argumentēja ar apgalvojumu, ka minareti ir islāma varas un radikālisma simbols. SVP šo jautājumu izvērsa plašāk un 2007.gada parlamenta vēlēšanās uzvarēja, iegūstot 29 procentus vēlētāju balsu, bet vēlāk savāca 100 tūkstošus parakstu, lai sarīkotu gaidāmo referendumu.
Vairākums balsošot pret
Gandrīz 400 tūkstošu lielā musulmaņu kopiena veido piecus procentus no 7,7 miljoniem Šveices iedzīvotāju. Tomēr tikai neliela daļa no viņiem islāmu praktizē ikdienā. Tādēļ musulmaņi uzskata, ka SVP aktivitātes varētu kavēt kopienas integrāciju Šveices sabiedrībā. «Ja problēmas, ko, viņuprāt [SVP], rada musulmaņi, varētu atrisināt, aizliedzot minaretus, es būtu pirmais, kurš par to balsotu,» Deutsche Welle stāsta musulmanis Taners Hatipoglu. «Bet, ja cilvēki nobalsos par, problēmas netiks atrisinātas. Tas ir tikai aizsegs, lai uzbruktu musulmaņiem.»
Ekonomists Urss Relštābs uzskata, ka pozitīvs balsojums var sabojāt Šveices tēlu arābu valstīs un iedragāt tās eksportu.
Aicinājumam balsot pret pieslējusies Šveices valdība un valsts kristiešu, ebreju un musulmaņu reliģiskie vadītāji. Pēdējās sabiedrības domas aptaujas liecina, ka 53 procenti vēlētāju balsos pret minaretu aizliegumu, 37 procenti teiks jā, bet 10 procenti vēl nebija izlēmuši.