Finanšu krīze ir smagi skārusi gan Eiropas attīstītās, gan augošās tautsaimniecības - kreditēšana ir gandrīz apstājusies, krītošā labklājība un pieaugošā nedrošība turpina iedragāt pieprasījumu, kas savukārt noved pie dramatiskas tirdzniecības apjomu samazināšanās. Saskaņā ar maija prognozēm attīstīto valstu IK šogad būs mīnus 4%, bet augošo - mīnus 4,9%.
Lai gan recesija aptver visu kontinentu, tuvāk aplūkojot katras valsts prognozes, atklājas lielas skaitļu atšķirības. Kamēr dažās valstīs IK sarukums būs 2-3% robežās (piemēram, Grieķija, Slovākija un Čehija), tikmēr citās tas sasniegs divciparu skaitli. SVF analītiķi skaidro, ka dziļāka recesija ir tajās valstīs, kur «krīzi veicināja pašmāju nekustamā īpašuma burbulis», proti, Īrijā (-8%), Īslandē (-10,6%) un Latvijā (12%). Jāatzīmē, ka SVF ziņojums tapa laikā, kad vēl nebija publicēti jaunākie dati par Latvijas ekonomiku - Latvijas IK šā gada 1.ceturksnī sarucis par 18%.
SVF atzīmē, ka kontinenta valdībām būs jārīkojas izlēmīgi un ciešāk jākoordinē politika, lai panāktu ekonomikas atveseļošanos. SVF iesaka valdībām rekapitalizēt dzīvotspējīgās finanšu institūcijas un iežogot toksiskos aktīvus, kā arī turpināt stimulēt pieprasījumu. Un neaizmirst arī par strukturālajām reformām un ilgtspēju.
Eiropas reģiona prognozes kontrastē ar iepriekš publicētajiem maija ziņojumiem par Rietumu puslodi un Āziju. Piemēram, Latīņamerikas valstis atgriezīsies pie pozitīviem pieauguma skaitļiem jau nākamgad, jo pēdējā desmitgadē bija nostiprinājušas finanšu sistēmu un regulējumu, mācīdamās no agrākajām krīzēm. ASV recesija, tāpat kā Eiropā, būs visdziļākā un ilgākā pēckara vēsturē, taču SVF prognozē tai ātrāku atkopšanos nekā vecajam kontinentam. Bet Āzijai izdosies saglabāt pozitīvus IK gan šogad, gan nākamgad. SVF pauž, ka kontinenta panākumu pamatā ir tas, ka valstis nepiekopa ASV un Eiropai raksturīgo «pārmērīgo risku praksi».
SVF maija ziņojums šķiet apgāžam ziņas par «zaļajiem asniem» Eiropas ekonomikā, kas pēdējo mēnesi pildīja laikrakstu pirmās lapas. Taču tirgus vērotāji pieļauj, ka «zaļie asni» drīzāk ir psiholoģisks fenomens. Marks&Spencer vadītājs Stjuarts Rouzs saka - «mums vienkārši ir apriebies tas, ka mums viss ir apriebies». Bet Financial Times komentētāja Lūsija Keloveja prognozē, ka psiholoģiskais noskaņojums pāraugs ekonomiskā realitātē: «Psiholoģiskie zaļie asni ir labi ne tikai paši par sevi, bet arī tāpēc, ka var pamudināt uz izdīgšanu īstos zaļos asnus ekonomikā.»