Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +17 °C
Skaidrs
Otrdiena, 24. septembris
Agris, Agrita

Tā pati un tomēr cita koalīcija

Esošā koalīcija atkārtoti ir saņēmusi vēlētāju mandātu, un valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) personīgi - lielu pilsoņu atbalstu. Taču Saeimas vēlēšanās daudz kas ir mainījies, un jaunā valdība būs citāda arī tad, ja tās kodolu veidos līdzšinējās varas partijas Vienotība, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA).

Līdzās vēlēšanu uzvarētajam sociāldemokrātiskajai partijai Saskaņa, Vienotībai, ZZS un NA parlamentā ir iekļuvuši divi jaundibināti politiskie spēki - Ingunas Sudrabas vadītā partija No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kuru vada Mārtiņš Bondars. Vienotība un ZZS pret jaunpienācēju aicināšanu koalīcijā izturas rezervēti, bet Nacionālā apvienība uzskata, ka sarunām jānotiek arī ar šīm partijām.

Baidās par nestabilitāti

Lai gan esošā koalīcija ir saņēmusi pārliecinošu atbalstu, tādu nav ieguvusi tās faktiskā līdere Vienotības vadītāja un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kura palikusi pirmā aiz svītras. Tas var atstāt iespaidu arī uz valdības veidošanas sarunām. Vienotības valdes loceklis Edvards Smiltēns, kurš arī, iespējams, palicis pirmais aiz svītras, Dienai pieļāva, ka Vienotība var piedzīvot situāciju, kāda bija 2010. gadā. Tā vadīja valdību un bija atbildīga par visu, bet situācijas noteicēja bija Zaļo un Zemnieku savienība. Viņaprāt, šī Saeima ir kļuvusi sašķeltāka, tas var izraisīt šajā ģeopolitiskajā situācijā nepieļaujamu politisko nestabilitāti, kad - kā agrākos gados - bieži mainās valdības. Vienotības politiķi uzskata, ka sava loma bijusi arī pret partiju vērstajai kampaņai.

Arī bijušo politisko līderu partija Vienoti Latvijai, kuru vada Ainārs Šlesers, deva savu artavu kampaņā pret Vienotību, tai veltot speciālu avīzi un piesakot sevi kā alternatīvu. Radās iespaids - pieredzējušie politiķi apzinās, ka var nepārvarēt 5% barjeru, kas tā arī notika, bet izmantoja tribīni, lai vērstos pret premjera partiju. Bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, lūgts komentēt vēlēšanu rezultātu pēcvēlēšanu rītā, atzina: «Es to paredzēju. Tāpēc man bija vieglāk, bet Ainārs arī labi turējās.» Tomēr J. Straume bija apņēmības pilns: «Mēs turpināsim strādāt, jo tā jūsma drīz pāries.» Jau tuvākajā laikā partija informēs, kā iecerējusi savu turpmāko darbību.

Saeimā neiekļuva arī Einara Repšes vadītā partija Latvijas attīstībai un Jaunā konservatīvā partija, kuras priekšsēdētājs ir bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Neviens no šiem politiskajiem spēkiem nepārsniedza 2% barjeru un līdz ar to nevarēs pretendēs uz valsts finansējumu.

Neviens vairs nedominēs

Dienu pirms vēlēšanām NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars Dienai atzina: «Vienotība ir mūsu konkurenti, bet cilvēciski mēs esam pauduši viņiem atbalstu, redzot šo melno kampaņu.» Ar nelielu vēlēšanu finansējumu, precīzi definējot dažus savus vēstījumus, Nacionālā apvienība, tāpat kā Zaļo un Zemnieku savienība, kura gan lika lietā daudz lielākus resursus, ir palielinājusi ietekmi parlamentā. Arī Vienotībai ir par trim mandātiem vairāk - tai būs 23 deputāti. ZZS ar 21 vietu parlamentā tai ir pietuvojusies, NA būs 17 vietu. Viss liecina, ka valdībā vairs neviens nebūs mazais brālis un visas trīs partijas pretendē būt līdzvērtīgi partneri. Trijatā esošā koalīcija var nodrošināt stabilu vairākumu, bet ne divas trešdaļas balsu, tas būtu iespējams, iesaistot valdībā arī kādu no jaunajām partijām.

«Latvijas Reģionu apvienība būtu jāaicina koalīcijā, bet viss būs šīs partijas rokās. Pastāv iespēja, ka taktisku apsvērumu dēļ tā vēlēsies, kā saka, uzpumpēt muskuļus, izvirzot nereālas prasības,» pieļāva NA līdzpriekšsēdētājs R. Dzintars. Nacionālās apvienības līderis uzskata, ka sarunām ir jānotiek arī ar I. Sudrabas vadīto partiju, lai noskaidrotu šīs partijas pozīciju vairākos jautājumos. Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā svētdien jau tika konstatēta atšķirība jautājumā par termiņuzturēšanās atļaujām, kuru tirdzniecību NA aicina apturēt pretēji NSL. Turklāt I. Sudrabas partija iebilst arī pret koalīcijas līguma slēgšanu. Tas ir dokuments, kas regulē partiju sadarbības procedūru.

Koalīcijas līgums nav pa prātam arī LRA līderim M. Bondaram, kurš vispirms vēlas runāt par programmu, «jo mums ir zināmi solījumi vēlētājiem». Partijai «principiāli svarīgās lietas» ir līdzsvarota reģionu attīstība un 2% nodrošināšana no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai līdz 2018. gadam. Te nebūtu pamata runāt par nepārvaramām pretrunām LRA un koalīcijas uzskatos. «Laimdotas Straujumas valdībai ir izdevies strādāt bez ultimātiem. Mums nevajag valdībā ultimātus,» teica Zaļo un Zemnieku savienības līderis Uldis Augulis. M. Bondaram gan nešķiet, ka tie būtu uzskatāmi par ultimātiem.

Vēlēšanu naktī televīziju diskusijās premjere L. Straujuma uz jautājumu, vai viņa ir gatava vēlreiz veidot valdību, atbildēja: «Pie šāda rezultāta ir grūti pateikt nē.» Viņa arī uzsvēra, ka eirokomisārs Andris Piebalgs, kurš ir pievienojies Vienotībai, pēc tik ilgas prombūtnes nav gatavs uzņemties uzreiz valdības vadītāja pienākumus. Partneriem nav iebildumu, ka Vienotībai ir premjera amats un ka to ieņem L. Straujuma. Taču no politiķu nepārliecinošajām atbildēm rodas iespaids, ka neoficiāli tiek izskatītas citas iespējas. Nav izslēgts, ka uz šo amatu pretendē arī kāda cita partija. Aizdomas, ka par nākamo premjeru vēl ne tuvu nav skaidrības, pastiprināja arī M. Bondara sacītais, ka LRA nevarētu piekrist, ka par premjeru aicina cilvēku, kurš nav piedalījies premjera kandidātu debatēs. Tajās piedalījās L. Straujuma, M. Bondars, Roberts Zīle (NA), I. Sudraba, Aivars Lembergs (ZZS) un Nils Ušakovs (Saskaņa).

Saskaņa arī šajās vēlēšanās ieguvusi pirmo vietu ar 24 mandātiem, kas gan ir mazāk nekā 11. Saeimā. Taču tās līderi uzskata, ka Valsts prezidentam Andrim Bērziņam valdības veidošanu vajadzētu uzticēt partijai, kurai ir vislielākais vēlētāju atbalsts. Valsts prezidents ir devis partijām nedēļu laika pašām savstarpēji izrunāties un tad plāno sākt konsultācijas. Jaunā Saeima uz pirmo sēdi sanāks novembra sākumā, un parasti jau līdz tam ir skaidrs, kāda būs jaunā koalīcija. un prezidents var oficiāli nominēt premjera kandidātu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?