«Tagad es 100 hektārus labprāt nopirktu vēl»

tas ir Latviešu tautas apzagšanas plāns = lēto grib atpirkt no cilvēkiem zemi, kas to sūri grūti pelnījuši vairāku paaudžū laikā. Dānijā un citur lauksaimniecības zeme maksā 3000....9000 Ls/ha ko tad mūsu " zemnieki " ar ES piespricēm var piedāvāt???? domāju ka tauta būtu gatava pārdot kaut 1000 ha, ja cena būtu adekvāta tirgus cenai citur Eiropā un pasaulē. ZEME = IR RESURSS, ja tauta tiek novesta tik tālu, ka jāpārdod piespiedu kārtā zeme = tas ir Latviešu tautas genocīds un lauku pēdējo cilvēku, kas dzivo no rokas mutē, un kam valsts nav devusi priekšnosacījumus attīstīties klaja apzagšana!

TIEŠI TĀ: PSRS laikā zemi atņēma, tad tādi kā raksta varonis sagrābās tehniku un privatizēja visu pārējo, bet tie kas bija mazie zemju īpašnieki - tas viss tika liegts, jo gan know how kā apčakarēt pārējos - bija lielajiem bosikiem - nevajg dirst ka kāds apzināti neļauj kādam atttīstīties. oficiāli cipari liecini citās ES valstīs zeme maksā dārgāk - vot šitādi kretuki kā augtstāk minētais zemnieks un līdzīgie vēl grib pēdējo kas ir cilvēkiem - ZEMI - par ko bieži ir cīnījušies senči IZŠMAUKT. Tas ir slēpts genocīds pret tautu - oficiālā varas elite to nevēlas atzīt, jo ir neērti...

Pamēģiniet par normālu ( ne sakāpinātu) cenu pārdot zemi Pierīgā! Vai iznomāt. Redzēsim kā veiksies...

Nezinu,apzināti vai ne,taču rakstā ignorēta liela daļa neapsaimniekoto zemju īpašnieku,kam liegta iespēja to darīt. Kad zemnieki atguva savu zemi,kolhozu lauksaimniecības tehniku lielākoties pievāca kolhozu nomenklatūra. Kad privatizēja visas tautas īpašumu,to atkal pievāca izveicīgākie un nekaunīgākie.Viens no viņiem pat kļuvis par miljardieri.Citi sponsorē partijas. Savas zemes atguvējiem bieži vien vienīgais zemes apsaimniekošanas instruments ar oligarhu svētību palika lāpsta.Tagad atkal atrasts vainīgais.Protams,ka tas ir zemnieks,kuram politiķi 20 gadu laikā nav devuši iespēju saimniekot. Šie zemnieki uz valsti vairs necer.Mantotā zeme ir viņu vienīgā cerība kaut kad nākotnē.Ja partiju sponsori ar nodokļiem to neatņems. Ne jau tie trīs simti tūkstoši hektāru neapstrādātas zemes ir iedzīvotāju nabadzības cēlonis,bet partiju sponsoru alkatība.

Orhūsas Vietējās Bankas (Aarhus Lokalbank) valdes priekšsēdētājs Rasmus Juhl Rasmussens (Rasmus Juhl Rasmussen) ar kredītu nodrošinājis savu lauksaimniecības uzņēmumu Latvijā SIA ’’Gaižēni’’. Projektu Latvijā Dagbladet Børsen nosauc par nerentablu un nedrošu. Darījums noticis bez bankas akcionāru zināšanas un bankas Valdes priekšsēdētājs liedzies, ka jelkad bijis parādā bankai. Vēlāk viņš apstiprina, ka viņam piederošs lauksaimniecības uzņēmums Latvijā ir bankas klients un kredīts 2006. gadā bijis 25 miljoni Dānijas kronas un 2009. gadā tas pieaudzis līdz 105 miljoniem Dānijas kronu. Sākotnēji bankas prezidents Rasmus Juhl Rasmussens noliedza, ka ir bankas kredītņēmējs, vēlāk viņš izdevumam atzīst, ka tas nav bijis korekti.