Smēķētāja ir katra desmitā Latvijas grūtniece. Salīdzinot ar atsevišķām citām ES valstīm, Latvija var lepoties, ka paveikusi diezgan daudz smēķēšanas ierobežošanā, piemēram, aizliegta smēķēšana pieturvietās un daudzās citās publiskās vietās un uz cigarešu paciņām ir kombinēti attēli ar brīdinošiem uzrakstiem, taču procentuāli diezgan liels ir smēķētāju skaits. Latvijā smēķē katrs trešais iedzīvotājs jeb aptuveni 34% iedzīvotāju, ES vidēji - 29%. Turklāt izpētīts, ka 40% 15-16 gadus vecu Rīgas jauniešu izsmēķējuši vismaz vienu cigareti pēdējā mēneša laikā. Eiropas Komisija sākusi apjomīgu pretsmēķēšanas kampaņu.
Par jauniem priekšlikumiem smēķēšanas ierobežošanā Latvijā Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis saka - iespējams, atgriezīsimies pie diskusijas par to, ka veikalos uzkrītošās vietās, piemēram, pie kasēm, nedrīkstētu izvietot cigarešu paciņas. Anglijā lielveikalos cigaretes plānots padarīt par pircējiem teju «nemanāmām» jau no nākamā gada sākuma.
Riskē nonāvēt mazo
Trešdien pulksten 7.04 Renātei (21) piedzima dēls. Ap plkst. 12.30 Diena sastapa Renāti pie Rīgas Dzemdību nama (RDzN) aizsmēķējam. Neoficiālā smēķēšanas vieta atrodas aptuveni 10 metru attālumā no nama galvenās ieejas, tieši ap stūri uzrakstam, ka tuvāk nekā 10 metrus no ieejas aizliegts smēķēt. Pirms dzemdībām Renāte neesot smēķējusi. «Ko jūs! Man ļoti sāpēja, bija lielas dzemdību sāpes, es nekur nevarētu aiziet,» viņa saka. Grūtniecības laikā viņa neesot smēķējusi regulāri - «ne bieži». «Tas laiks ir ļoti stresains - vari sanervozēties, saraudāties par katru nieku. Tā es varu nomierināties,» viņa saka un piebilst - vai tad labāk sevi būtu nomierināt ar narkotikām vai alkoholu? «Tas bērnam būtu daudz sliktāk,» viņa paskaidro. Ārsts gan esot ieminējies, ka grūtniecības laikā labāk nesmēķēt, taču viņa nevarot atturēties. Renātei ir vēl arī otrs bērns, piecus gadus vecs.
«Tā diemžēl mēdz būt. Šeit nav cietums, viņas var brīvi iet ārā,» par smēķējošajām grūtniecēm saka Dace Rezeberga, RDzN galvenā ginekoloģe. Ar smēķētājām Dzemdību namā runāt esot grūti - vai nu viņas atmetīs smēķēšanu pirms dzemdībām, ja pīpējušas visu grūtniecības laiku. Izpētīts, ka vecākiem smēķētājiem ir daudz lielāks risks, ka piedzimst nedzīvs bērns. Nedzīvi dzimušo bērnu mātes smēķējušas 16,5% gadījumu, rakstīts grāmatā Bērnu slimību riska faktori Ingrīdas Rumbas-Rozenfeldes redakcijā. Pusei mazuļu, kas miruši no zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma, vecāki ir smēķētāji.
Cenšoties pasargāt bērnus ģimenēs, kur vecāki smēķē, no pasīvās smēķēšanas, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) šāgada sākumā vērsās pie valsts augstākajām amatpersonām - aicināja veikt izmaiņas likumdošanā. Piemēram, paredzēt, ka bērna klātbūtnē nedrīkst smēķēt, mašīnās nedrīkst smēķēt. Taču šī iecere apstājusies. «Noziedzīga ir smēķēšana bērna klātbūtnē. Astma, plaušu iekaisums, sirds un asinsvadu mazspēja, agrīna leikoze ir tikai daļa no slimībām, kas rodas bērnam no vecāku smēķēšanas viņa klātbūtnē,» norāda LĀB prezidents Pēteris Apinis un piebilst: mani neaizkustina tabakas industrijas krokodila asaras, kas paģēr - savā mājā vecāki drīkst apdūmot bērnu, cik grib, jo tas ir viņu privātīpašums.
Vēlas striktāku rīcību
P. Apinis arī norāda uz pozitīvo - Latvijā pēdējo 16 gadu laikā smēķētāju skaits ir samazinājies par 8%. «Latvijā vairs nesmēķē kafejnīcās, restorānos, valsts un pašvaldību iestādēs, sporta un kultūras pasākumu laikā. Izzudušas tabakas reklāmas, un neviens par to trūkumu vairs nesatraucas. Un tomēr - pieaudzis smēķējošo skolnieku, īpaši meiteņu, skaits,» saka P. Apinis. VM iestādes Veselības ekonomikas centra (VEC) pārstāve Iveta Pudule atzīst - smēķējošās jaunietes ir liela Latvijas problēma: «Tabakas industrija pēdējos gados īpaši vēršas pie sievietēm. Agrāk cigaretes bija nepievilcīgas, kā vīrišķīguma atribūts, tagad tās ir slaidas, sievietēm liekas pievilcīgas.» VEC pētījumi liecina, ka galvenie smēķēšanas atmešanas iemesli ir ekonomiska rakstura, kā arī centieni izvairīties no slimības vai slimības ārstēšana.
Tabakas un alkohola kontroles Latvijas nacionālās koalīcijas pārstāve Alise Krūmiņa atgādina - kārtējā pārskatā izvērtējot Eiropas valstu sasniegumus tabakas kontrolē pēc Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību principiem, kā Latvijas būtiskākie sasniegumi minēti cigarešu cenu palielināšana, kā arī krāsaino brīdinošo uzrakstu ieviešana uz tabakas produktu iepakojumiem. «Un tomēr, lai gan ir sasniegumi, mums vēl ir tāls ceļš ejams - kaut vai cenu politikas jautājumos. Ir neapstrīdami pierādījumi tam, ka nodokļu un cenu palielinājums ir efektīvs veids, kā mazināt tabakas pieprasījumu, sevišķi jauniešu vidū,» viņa norāda. Pamazām noteikti būšot arī jāvirza cigarešu iepakojuma standarta ieviešana, kas paredz, ka tabakas produktu izstrādājumiem būs jābūt visiem vienādiem, lai tie neatšķirtos pēc krāsām vai burtu šriftiem. Viņa saka: «Ikvienam ir skaidrs, ka pat bez uzraksta mēs itin viegli, ieraugot krāsu salikumu vien, varam identificēt, kas tas ir par tabakas produktu.» Līdz ar to šis ir jautājums par tabakas reklāmu, kas it kā ir aizliegta, tomēr ikvienam acīs duras, pieejot pie kases lielveikalā, viņa piebilst.
Paši ierēdņi uzpīpē
Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta ēkas jau pirms vairākiem gadiem padarītas par nesmēķētāju zonām, proti, tajās nav atrodamas smēķētavas. Latvijas likums atļauj darba vietās ierīkot īpaši smēķēšanai paredzētas vietas. Latvijā Saeimas ēkā ir ierīkota smēķētava, aprīkota arī ar televizoru un kafijas automātu, Ministru kabinetā tādas vietas nav. Arī ministrijās prakse ir dažāda, piemēram, Finanšu ministrijā, Veselības ministrijā smēķētavas nav, taču, piemēram, Labklājības ministrijā (LM), kuras pārziņā ir arī ģimenes politika, ir ierīkota smēķētava. «Ar atsevišķu ventilāciju no citām telpām,» norāda Liene Užule, LM sabiedrisko attiecību pārstāve. Kā Diena uzzināja VEC, arī Latvijā bijusi iecere pilnībā ierobežot smēķēšanu visās darba vietās, taču iebilduši Saeimas deputāti, tāpēc smēķēt atļauts īpaši smēķēšanai ierīkotās vietās.