Jāstrādā pašiem
Tas, ka katram pagalmam ir izstrādāta skice un būs sponsoru dotie materiāli un krūmi, nenozīmē, ka kāds no malas atnāks un visu izdarīs - jāstrādā būs pašiem iedzīvotājiem, norāda Lielās talkas pagalmu labiekārtošanas projekta vadītāja Anete Lesīte. Pagājušajā gadā Rīgas pašvaldība ierādīja divus pagalmus, kuros izmēģinājuma veidā notika labiekārtošanas darbi. Rudenī notika konkurss, kurā iedzīvotāji varēja sūtīt savu pagalmu aprakstus un vēlmes, un no 30 pieteikumiem tika atlasīti pieci - pa vienam katrā Latvijas reģionā un viens Rīgā.
«Tas ir kopdarbs. Lielās talkas grupa ar savu pagalmu sakārtošanas ideju varētu sēdēt uz soliņa vēl piecus vai piecpadsmit gadus, ja nebūtu sadarbības partneru. Viss atkarīgs no iedzīvotāju vēlmes un prasmes saaicināt visas paaudzes kopīgi darboties,» saka A. Lesīte. Konkursam nosūtītajos pieteikumos to iesniedzēji norādīja savas problēmas un vēlmes, bet pēc pirmo skiču izveidošanas tās saskaņotas ar iedzīvotājiem. Ir arī pagalmi, kuros iedzīvotāji nav spējuši vienoties, ko darīt vai nedarīt. «Galvenais, lai neuzvar skaļākais un nekaunīgākais, lai tiek uzklausīti tie, kas grib uzlabot vidi. Visi grib skaistu, gaumīgu vidi, bet baidās zaudēt to, kas jau ir. Cilvēki domā, ka tas vienīgais soliņš, kas jau ir, ir gana labs, ka citādi nāks bomži un narkomāni,» uzskata A. Lesīte. «Tas ir apburtais loks. Mēs nesarunājamies ar kaimiņiem, rodas plaisa, un mēs nespējam vienoties par izdevīgiem nosacījumiem, kas ļautu ieekonomēt naudu, piemēram, siltināšanu, un tas pats notiek ar pagalmiem,» secina RTU students Leonards Kalniņš, kurš ir viena pagalma labiekārtošanas projekta līdzautors.
Skaļākie strīdi šobrīd ir Nīcgales ielā 48, kur iedzīvotāju daļas pretestība plānotajām izmaiņām joprojām nav beigusies. Iedzīvotāji baidās no tā, ka pagalmā sāks nākt sveši cilvēki. «Tas nenozīmē, ka mēs neko nedarīsim. Kāpēc lai es nesēdētu uz tā soliņa to bomžu un narkomānu vietā?» argumentē mājas iedzīvotājs Alberts Ermansons.
Gatavi palīdzēt
Jaunajām mājām bieži vien apkārt ir sēta, «lai nenāk tie tur no citām mājām un nesabojā mūsu rotaļlaukumu», norāda Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības (LAAB) priekšsēdētāja Daiga Veinberga. Pagalmos bieži vien no apstādījumiem pāri palikušas ceriņu paliekas un nekopti dzīvžodziņi. Šūpoles salauztas, nav arī vingrošanas elementu. Ir pagalmi, kuros koku ir daudz, un ir tādi, kur nav neviena. «Jādemontē nevajadzīgais un jāierīko tas, ko vajag. Ir vajadzīgas autostāvvietas, kur tās netraucē citām funkcijām, ir vajadzīgas skaistas atkritumu novietnes, kas apaudzētas ar vīteņaugiem, ir vajadzīgs skaists basketbola grozs un bērnu rotaļlaukums, un kāds mierīgs stūris ar apstādījumiem, kur iziet un grāmatu palasīt. To visu var sabalansēt un izdomāt, kā prasmīgi salikt vienā pagalmā, lai cits citam netraucētu,» uzskata D. Veinberga.
Ideju netrūkst
Katra studentu grupa izveidojusi savu risinājumu konkrētam pagalmam. Alūksnē tika iezīmēti trīs «maģiski apļi» - galvenās atpūtas, sporta un bērnu rotaļlaukuma zonas, kas pielāgos tukšo pagalmu kopīgai atpūtai visām paaudzēm. Tā kā RTU jauno arhitektu sākotnējā ideja bija ar kopīgo moto «visi laivās», vietējie ļaudis mērķtiecīgi meklēja laivu, ko varētu pārvērst rotaļu elementā vai vismaz kā pagalma identitātes zīmi. Viena laiva ir atrasta, un vēl tiek plānots, vai no tās tiks izveidotas nelielas nojumītes vai nosacīta lapenīte apaudzēta ar vīteņaugiem, stāsta Lielās talkas pārstāve Indra Soika.
Rēzeknes novada Čornajas pagasta Ratnieku ciemā 16. aprīlī notika pirmie darbi, lai īstenotu jauno arhitektu ieceri ar moto «Zem-Tā-Koka», ko tēlaini apvieno trīs koki. Pie bumbieres būs karuselis, pie ābeles - rotaļu rīki, bet pie ķirša - šūpoles. Pašvaldība solījusi pie Tautas nama uzstādīt Basketbola savienības dāvināto basketbola grozu. Liepājā pagalms pie nesen renovētas mājas Klaipēdas ielā 84 pārvērtīsies par Milža pēdu ar atpūtas zonām. Projekts tiks īstenots arī Dobelē un Rīgā.
«Visas idejas ir ļoti jaukas un atspoguļo jauno arhitektu bērnības izjūtas - gan to, kas viņus priecējis, gan to, pēc kā viņi ilgojušies,» novērojusi D. Veinberga. Problēma ir, ka projekti ir vērienīgi un tos nevar īstenot vienā talkas dienā. A. Lesīte pieļauj, ka kustība varētu iegūt sniega bumbas efektu, kad iedzīvotāji negaidīs palīdzību no ārpuses, bet paši izrādīs iniciatīvu, lai veiktu labiekārtošanas darbus.