Depozīta sistēmu Latvijā plānots ieviest pakāpeniski, nosakot pārejas laiku, turklāt ne visam iepakojumam uzreiz. Līdz 2010.gada rudenim Vides ministrija vēlas ieviest obligāto depozīta sistēmu vairākkārt izmantojamajai tarai, proti, stikla pudelēm, savukārt ilgāku laiku prasīs pāreja uz obligāto depozīta sistēmu PET pudelēm un skārdenēm.
Neatpazīs netīro
Valsts politikas līmenī nav noteikts, ka depozīta sistēma noteikti nozīmē taras pieņemšanas automātu uzstādīšanu, kā to parasti uztver, jo tādā veidā sistēma darbojas Igaunijā. «Te parādās izmaksas, jo nepirks jau pašus lētākos automātus, bet arī labākie neatšķiros pudeles pēc krāsām, neatlasīs tīras pudeles no netīrām, un jebkurā gadījumā nāksies pāršķirot ar rokām. Varbūt sākumā ir vērts nodarbināt bezdarbniekus, paskatīties, kā sistēma darbojas, un tad domāt par miljonu investīcijām,» uzskata LASA valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere. Vides ministrija uzsver, ka topošajos normatīvajos aktos netiks norādīts, kādā veidā tara jāsavāc, to izvēlēsies pati industrija. Automātu pretinieki sākuši izmantot vēl vienu argumentu pret tiem - tā kā pudelēs ir dzērienu atliekas, to smaku varot sajust jau pa gabalu, tādēļ veikali nevēlēsies automātus uzstādīt.
Cietīs lauki
Atkarībā no modifikācijas viens pudeļu pieņemšanas automāts maksā no 15 līdz 60 tūkstošiem eiro, katrā veikalā tos uzstādīt nevarēs, un cietēji būs galvenokārt lauku rajonu iedzīvotāji, brīdina a/s Latvijas zaļais punkts mārketinga un komunikācijas direktors Valdis Martinsons. Līdzīgi domā SIA Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš: «Ir jādod iespēja komersantiem atvērt taras pieņemšanas punktus, savukārt veikalos izvietot informāciju par to atrašanās vietu. Daudzas veikalu telpas ir projektētas tā, ka taru nav, kur uzglabāt.» Tirgotāji uzskata, ka visiem taras veidiem depozīta sistēma jāievieš vienlaikus, jo nebūtu loģikas uzstādīt automātus stikla tarai un pēc tam pirkt citus, kas der arī PET un skārdeņu savākšanai.
Depozīta sistēma ir nemitīgs Vides ministrijas, dzērienu ražotāju, tirgotāju un atkritumu apsaimniekotāju diskusiju objekts, kopš 2007.gadā tika pieņemts politisks lēmums to padarīt par obligātu. Procesā iesaistīto nozaru pārstāvji tā arī nav vienojušies, jo izmaksas jāsedz dzērienu ražotājiem un tirgotājiem un ir risks, ka produkti kļūs dārgāki. Savukārt patērētājiem nāksies papildus produkta cenai maksāt depozītu par iepakojumu, ko, pudeli nododot, saņems atpakaļ. Kopumā sistēmas ieviešanas izmaksas tiek lēstas ap 9,3 miljoniem latu, taču šie aprēķini veikti pērn, tāpēc iespējamas korekcijas.