Rīgas dome neizslēdz iespēju automašīnu satiksmi eksperimenta nolūkos slēgt jau šovasar. Šodien ideju izskatīs pilsētas galvenā arhitekta kolēģija.
Komisijas veikala Tērbtas ielā 33/35 direktore Helēna Aleksandroviča bez minstināšanās apgalvo, ka visi ielas veikalnieki ir par gājēju ielu. Taču gaidāmo satiksmes problēmu dēļ pret iebilst Latvijas Tirgotāju asociācija.
Par 15% vairāk auto
Pēdējās aplēses, kas veiktas šogad, īsi pēc tam, kad bijušo Rīgas galvu Alfrēda Rubika (SC) un Andra Bērziņa (LPP/LC) laikā izskatīto, bet kā neīstenojamu atmesto ideju no atvilknes atkal izcēlis pilsētas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC), rāda, ka automašīnu padzīšana no Tērbatas ielas palielinās satiksmes intensitāti blakus ielās par 15%.
«Tas ir diezgan daudz,» uzskata Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētājs arhitekts Andris Kronbergs. Pretējās domās ir Elmārs Daniševskis, kura birojs pēc pašvaldības pasūtījuma šo sākotnējo izpēti, secinot, ka Tērbatas iela vairāk tiek izmantota nevis caurbraukšanai, bet, lai pārvietots pa centra ielām, tādēļ izmaiņas nenesīs būtiskus sastrēgumus. Tiesa, tiem, kas ir pieraduši tur veikt kreisos pagriezienus, izveidojot gājēju ielu, būs jāmeklē citi ceļi.
Graujošas satiksmes problēmas draudētu, ja par gājēju ielu pārveidotu Kr.Barona ielu, tādēļ pašvaldība tālāk uz sabiedrisko apspriešanu, ko varētu izsludināt tuvāko mēnešu laikā, gatava virzīt tieši Tērbatas ielas variantu.
Rīga nav tā lietainākā
«Kā lielākais ieguvums pilsētas iedzīvotājiem būtu jāmin jaunas telpas izveide sabiedriskās dzīves norisēm. Tūristiem šāda gājēju iela var kalpot kā galvenais orientieris pilsētā, kā arī galamērķis. Uzņēmējiem viennozīmīgi vajadzētu piedzīvot pārdošanas apjomu pieaugumu,» klāsta pilsētvides pētniece Lita Akmentiņa, kas ir iepazinusies ar citu pilsētu pieredzi. Viens no gājēju ielas dzīvīgumu ietekmējošiem faktoriem ir laika apstākļi, taču Rīga šajā ziņā nav vissliktākajā situācijā. Dienu skaits ar nokrišņiem pilsētā pēdējos gados svārstījies no 115 līdz 142 dienām, kamēr Lielbritānijā - ir vidēji 163 dienas, Skotijā - 199 dienas, taču tur gājēju ielas apmeklē miljoniem cilvēku.
E.Daniševskis uzskata, ka Rīgā gājēju iela varētu būt sezonāla - pa ziemu varētu arī turpmāk atļaut automašīnām pa to pārvietoties. Viņaprāt, iela jāpārveido pakāpeniski. Iesākumā šovasar kā pilotprojektu varētu pamēģināt ar ceļa zīmēm ierobežot autotransporta kustību posmā no Elizabetes ielas līdz Lāčplēša vai Ģertrūdes ielai, saglabājot 1.trolejbusa kustību pa Tērbatas ielu. Nākotnē plānots trolejbusu virzienā virzīt pa Ģertrūdes ielu, kur tas brauc tagad, un pa Brīvības ielu.
Ar laiku gājēju ielu iespējams pagarināt līdz Matīsa ielai kā galamērķi nosakot Vidzemes tirgu. Šķērsojošās ielās transporta kustību nav paredzēts slēgt, izņēmums varētu būt Blaumaņa iela, uz kuras pirms Tērbatas ielas būs apgriešanās vietās. Luksoforus krustojumos vismaz pagaidām paredzēts atstāt.
Lai arī A.Šlesers iepriekš skaidri izteicās, ka Tērbatas iela noteikti kļūs par gājēju ielu, Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Sergejs Dolgopolvs (SC) pauž, ka «vispirms ir jābūt iedzīvotāju atbalstam šim projektam. Viņu viedoklis ir galvenais - būs vai nebūs gājēju iela.» Viņš pieļauj iespēju šovasar eksperimenta veidā slēgt satiksmi transporta satiksmi ielā, lai pārliecienātos, vai tā ir piemērota kā gājēju zona, taču nezināja, kad tas varētu notik.