Tomēr Dienai neizdevās atrast nevienu, kurš domātu, ka 22. decembris pasaulē un Latvijā varētu nepienākt.
Bailes nosauc vārdā
Saeimas deputāts matemātiķis Andris Buiķis nopietni ir iedziļinājies zinātnieku pētījumos par maiju kalendāru. Viņš vērš uzmanību uz vairākiem faktiem, kas apliecina, ka pasaule mainās, piemēram, arvien biežākās stiprās vētras Ņujorkā, pēdējā no tām - Sendija šā gada oktobrī. Publicēti arī pētījumi par zvaigznēm, uz kurām, iespējams, laiks rit pretējā virzienā, savukārt Saule kļūst arvien karstāka. «Tie ir nopietni zinātnieki ar atsaucēm uz zinātnisko literatūru,» A. Buiķis norāda. Viņš uzskata, ka ažiotāža ap šo jautājumu liek daudziem cilvēkiem mainīt domāšanu, un atceras, ka 1999. gadā Jūrmalā notikusi viņa un ārsta Pētera Kļavas tikšanās ar interesentiem par Nostradama pareģoto pasaules galu - uz to atnākuši ap 600 cilvēku. «No tāda viedokļa ir svētīgi - cilvēki, kas pieraduši uz lietām raudzīties no materiālās puses, sāk skatīties citādi,» vērtē A. Buiķis. Viņš pats 21. decembri gaida ļoti mierīgi, esot saņēmis ielūgumu lasīt referātu 20. decembrī un pēc tam gatavošot vēl trīs referātus. Latvijā ažiotāžas pirms 21. decembra nebūs, prognozē zinātnieks un smej, ka sveces viņam mājās esot - ja Zeme tiešām ies cauri kādam putekļu mākonim un iestāsies Japānas princeses pareģotā triju dienu tumsa, to varēšot pārdzīvot. Prognožu pretrunīgumu apliecina fakts, ka medijos jau izziņots nākamais pasaules gala datums - 2029. gada 13. aprīlī Zeme saduršoties ar asteroīdu, ziņo Vesti.ru.
Mācītājs Guntars Dimants nenoliedz, ka cilvēki pie viņa meklē padomu, un viņš tādu dod - lai nesatraucas: «Ja katram rakstu galam ierādīsim nopietnu vietu savā dzīvē, tad gan kļūs interesanti. Cilvēkam pasaules gals ir brīdis, kad viņa paša dzīve beidzas, un jādzīvo tā, it kā katra diena būtu pēdējā. Cilvēkiem patīk sensācijas, un tik labi skan, ka no pasaules gala var izvairīties, aizbraucot uz dārza māju.» Mācītājs ir pilnīgi pārliecināts, ka ieplānotie Ziemassvētku dievkalpojumi notiks, jo ar pasauli nekas slikts nebūs noticis - tādu apokalipses zīmju, par kurām rakstīts Svētajos rakstos, patlaban neesot.
Lielo interesi par pasaules galu psihoterapeits Viesturs Rudzītis saista ar bailēm no nāves. «Pasaules gals šīs bailes reprezentē, jo ir daudz konkrētāks nekā vienkārši bailes. Reizēm ir paradokss - cilvēks, kurš uzzina, ka ir slims ar vēzi, iegūst iekšēju mieru, un bailes pazūd,» norāda V. Rudzītis. Pēc viņa teiktā, bailes rada fantāzijas, tādā veidā cilvēks atvieglo sev dzīvi. Kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere atgādina, ka pasaules gala datumi vēsturiski tikuši nosaukti ik pa brīdim: «Kad kristietībai bija tūkstoš gadu, visi gaidīja Kristus otro atnākšanu, un, kad pasaules gals nenotika, sākās krusta kari. Cilvēki labprāt pieķeras sliktām ziņām, jo vienmēr ir neapmierināti ar to, kas notiek apkārt. Pasaules gala gaidīšana vienmēr saistās ar apvērsumu cilvēku uzvedībā, aicinājumu būt morāli godīgiem.» Patiešām, piemēram, Kaoru Nakamaru pareģojumā liela vieta atvēlēta ieteikumiem, kā sevi garīgi un fiziski attīrīt, līdz pat norādījumam nedzert sulas no pakām un alu no skārdenēm. «Es sev mēdzu atgādināt svarīgu ķīniešu atziņu - nedrošība ir pati dzīve. Mēs vienmēr uztveram dzīvi kā ļoti drošu sistēmu, bet varbūt mēs esam nejaušība Visumā,» norāda D. Beitnere. Viņa arī atgādina, ka 1997. gadā, kad Zemei tuvojās Heila-Bopa komēta, sektas Heaven's Gate sekotāji izdarīja masu pašnāvību, un atradušies cilvēki, kuri atņēmuši sev dzīvību arī pēc spilgtu personību, piemēram, lorda Bairona vai nesenā pagātnē Maikla Džeksona, nāves. Gan V. Rudzītis, gan D. Beitnere paši pasaules galam 21. decembrī netic.
Apēst torti Cielaviņa
Novembra vidū veikalu tīkls Maxima sarīkoja aptauju, kurā piedalījās 1203 cilvēki. Viņi tika lūgti nosaukt produktu, ar kuru labprāt mielotos 20. decembra vakarā, ja nu 21. decembrī pienāktu pasaules gals. Uzvarēja torte Cielaviņa, Rīgas šampanietis, Laimas šokolāde un Ķekavas cāļu krūtiņas fileja. Kanāls National Geographic aptaujā konstatējis, ka pasaules galam tic 49% Latvijas iedzīvotāju. «Vieniem tas ir nopietni, citiem - iespēja paironizēt, iegūt aptaujās dīvainus rezultātus. Cilvēkiem patīk atbildēt uz negaidītiem, interesantiem un drusku absurdiem jautājumiem,» norāda sabiedrisko attiecību aģentūras P.R.A.E. sabiedriskās attiecības direktors Arnis Lapiņš. Viņš nedomā, ka pasaules gala tēma varētu izraisīt milzīgas mārketinga akcijas. A. Lapiņš nav sastapis cilvēkus, kuri ticētu pasaules galam, taču arī tie, kuri netic, par to daudz runājot. «Tā ir vairāk vai mazāk reklāma, bet īsta pamata bažām nav,» mierina numeroloģe Dita Blūma. Tāda datuma, no kura būtu jābaidās visiem, nav, tas, kas ir visiem, nav nevienam, norāda numeroloģe.
Pasaules galu apspēlē ne vien popkultūra, bet arī izpildītāji ar gluži nopietnu repertuāru - nule medijiem paziņots, ka «dienu pēc pasaules gala koris Maska, Latvian Voices un Xylem Trio aicina uz koncertu Pamodies Ziemassvētkos II». Savukārt apgāds Zvaigzne ABC, izdodot Džastina Kronina romānu Pāreja, kam nav sakara ar pareģojumiem par 21. decembri, izmanto saukli «Pasaules gals vēl nekad nav bijis tik aizraujošs».