XXI gadsimta skola
Skolām nav problēmu piesaistīt darbā tos jaunos pedagogus, kas tiešām gatavi darbam skolā, taču ļoti liela daļa no ļoti lielā pedagoģijas studentu pulka apzināti izvēlas skolā nestrādāt, norāda Dienas aptaujātie skolu direktori. Iemesli ir dažādi - daudzi pedagoģiju studē tad, ja nav izdevies iestāties kur citur, kāds ar laiku saprot, ka šī profesija viņam nav piemērota. «Iemācīties būt par skolotāju nevar. Jābūt pedagogam no Dieva. Tad arī ir rezultāts,» ir pārliecināta Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore Dace Eglīte, piebilstot, ka tie, kas sevi jūt kā skolotājus, arī nemeklēs siltāku vietu, saskaroties ar apstākļu pasliktināšanos skolā. Rīgas 3.vidusskolas (no rudens - ģimnāzijas) direktors Andris Priekulis savukārt atzīst, ka daudzi jaunie pedagogi no darba skolā vairās, jo skolu vide kopumā nav jauna. «Līdz ar to tā strādā, lai pašsaglabātos, nav atvērta. Jaunie tādā negrib ienākt, lai gan daudzi cenšas šo vidi mainīt.»
Uz nepieciešamību mainīties norāda arī Zane Oliņa, kuras vadītā programma Iespējamā misija gatavo skolotājus - no dažādām nozarēm nākošus jaunos līderus - ar atšķirīgu pieeju darbam skolā. «Globalizācijas ietekmē un mainoties skolu tīklam, Latvijas skolotājam būs jāprot tikt galā ar arvien lielāku skolēnu dažādību. Skolās būs vajadzīgi daudzpusīgi skolotāji, kas prot ne tikai pasniegt vairākus mācību priekšmetus, bet kuriem ir plašas intereses, ar ko bērnus aizraut arī ārpus stundām. Arvien svarīgākas kļūst mācīšanās prasmes, tāpēc vajadzēs skolotājus, kas par savu galveno uzdevumu izvirza nevis noteikta faktu apjoma nodošanu skolēniem, bet redz sevi kā mācību procesa virzītājus, kuri ikvienu skolēnu spēj ievesmot augstiem mērķiem un prasmīgi viņu vada šo mērķu sasniegšanā.» Z.Oliņa prognozē, ka nākotnē konkurence par skolēniem starp skolām palielināsies un tās arvien vairāk novērtēs laba pedagoga vērtību, līdz ar to arī augstskolas kļūs prasīgākas pret pedagoģijas studiju reflektantiem. Tāpat XXI gadsimtā cilvēks sava mūža laikā vairs nestrādā tikai vienā profesijā, tāpēc, viņasprāt, nav nekā peļama, ja skolotāja darbs ir tikai viens karjeras posms. Skolas no tā tikai iegūs.
Papīra stratēģi
Līdz šim Latvijas augstskolās sagatavotos jaunos pedagogus skolu direktori vērtē kā teorijā spēcīgus, taču ar nepietiekamām praktiskajām un metodiskajām zināšanām. Metodikā salīdzinoši stipri ir Liepājas Universitātes absolventi, taču itin visiem jaunajiem pedagogiem, pēc ekspertu domām, ļoti noderīga būtu līdzīga rezidentūra kā jaunajiem ārstiem. Strazdumuižas internātvidusskolas - attīstības centra vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem direktore Ligita Ģeida norāda, ka augstskolas nesniedz zināšanu pamatu, kā strādāt ar bērniem ar īpašām vajadzībām, savukārt Kuldīgas Centra vidusskolas direktore Brigita Freija secina, ka jaunajiem vēlamas būtu nopietnākas zināšanas psiholoģijā un lielāka atbildības sajūta. Skolu vadītāji gan atzīst, ka sagatavotība ir tikai daļa no skolotāja kompetences, otru daļu var dot vienīgi pieredze un paša personība. Jaunajiem pietrūkst mākas risināt problēmsituācijas, grūtības rodas arī, ja jānovirzās no akadēmiskā stundas plāna. «Viņi ir gatavi papīra stratēģijā, bet ne dzīves,» teic A.Priekulis. Viņš arī vērtē, ka jaunajiem nereti nav plaša redzesloka, personības brieduma, sava mugurkaula, kā arī pieredzes cilvēkresursu vadībā. Ar to tikt galā palīdzētu gan hobiju attīstīšana, gan dalība sabiedriskajās aktivitātēs.
Skolotāja personībai ir liels spēks, un arī skolēni lieliski jūt, vai pedagogs dara darbu, jo par to maksā, vai arī tāpēc, ka viņam patīk mācīt, saka Līva Brūvere, Rīgas 28.vidusskolas skolniece un Rīgas Skolēnu domes aktīviste. Salīdzinot ar pieredzējušākiem kolēģiem, kuri cenšas noturēt skolēnu uzmanību, jaunie pedagogi, viņasprāt, vairāk izmanto neformālu pieeju, arī modernos mācību palīglīdzekļus, meklē dinamiskākas metodes, arī praktisko pusi apgūstamajās zināšanās - piemēram, angļu valodā neliekot kalt gramatiku, bet rosinot runāt.
Pedagoģisko studiju mīnuss pašreiz ir sadrumstalotās programmas, kas sagatavo šaura profila pedagogus, norāda eksperti. Daudz darāmā, pēc viņu domām, joprojām ir arī skolu un augstskolu sadarbības uzlabošanā, organizējot studentu prakses, tāpat augstskolu mācībspēkiem aktīvāk jācenšas pietuvināties mūsdienu skolu realitātei. Šīm lietām vērts pievērst uzmanību, arī izvēloties augstskolu, kurā studēt pedagoģiju.