Šlesers vēl un vēlreiz rāda uz vienām un tām pašām saglabājamajām priedēm. Viņš, izmantojot Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas starpniecību, pirmdienas rītā bija aicinājis žurnālistus un sabiedrības pārstāvjus uz savu privātīpašumu Jūrmalā, Pumpuros. Tomēr vides aizstāvji no pasākuma projām devās neapmierināti - pārāk daudz pretrunu un neskaidrību palika bez izskaidrojuma.
Politizēts jautājums
Jau 11 gadu ilgst A. Šlesera cīņa par tiesībām būvēt savrupmāju krasta kāpu aizsargjoslā, kur viņš 90. gadu beigās no Vācijas pilsoņa Pētera Īgenberga nopircis kādreizējā kempinga zemi 2,3 ha platībā ar 40 ēkām. Tagad no daudzajiem namiņiem pāri palikusi viena liela ēka, taču tās vietā jauno māju A. Šlesers nebūvēs - arhitekts Andis Sīlis apbūvei iecerējis vietu blakus, kuras būvniecībai jāizcērt koki. Teritorijā kopumā nociršanai lemti 76 koki, tomēr 43 no tiem ir kļavas, kas priežu mežā tiek uzskatītas par nezālēm un nav saudzējamas. «Ir septiņas priedes, kuras īsti nevajadzētu cirst, bet ir jāpanāk kompromiss,» uzskata A. Sīlis. Toties A. Šlesers apgalvo, ka šajā teritorijā jau iestādījis simtiem jaunu koku un stādīs vēl. Viņš ir pilnīgi pārliecināts, ka «kādas citas valsts pilsonim ar eksotisku uzvārdu» saskaņot meža zemes transformāciju šajā teritorijā nebūtu problēmu. Toties pašam A. Šleseram raizes nav beigušās arī pēc valdības pretrunīgā lēmuma, ar kuru koku ciršanai tika dota atļauja. Šo lēmumu Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB) apstrīdējusi Administratīvajā rajona tiesā. Tiesneša palīgs Jānis Ķēniņš norādīja, ka šodien tiesa varētu lemt, vai lietu pieņemt izskatīšanai. Ja administratīvo lietu ierosinās, tās izskatīšanas laikā kokus cirst nevarēs, bet, ja prasītājiem atteiks, JAB šo lēmumu var apstrīdēt apgabaltiesā, atkal apturot MK lēmuma izpildi. A. Šlesers atzina, ka šogad ēkas būvniecību diez vai izdosies sākt.
Nerod atbildes
Lai arī atvērto durvju dienai bija jākliedē jebkādas bažas, zemes īpašnieka nekonkrētās atbildes neļāva secināt, ka kaismīgie vārdi par dabas mīlestību īstenosies dzīvē. A. Šlesera parādītajā laukumā, kur plānots būvēt māju, pilnīgi noteikti nebija 76 koku, un neradās skaidrība, kur atrodas pārējie nociršanai lemtie. Viņa apgalvojums, ka valdība esot izskatījusi simtiem tūkstošu līdzīgu gadījumu, neatbilst patiesībai - jau vēstīts, ka Zemkopības Meža departamenta direktora vietnieks Jānis Birģelis norādīja, ka desmit gadu laikā šis ir trešais lēmums par zemes transformāciju krasta kāpu aizsargjoslā.
«Politiķiem vajadzētu saprast, ka viņiem jārāda priekšzīme, nevis jādemonstrē, ka var atļauties vairāk par citiem. Ja viņš nebūtu Šlesers, bet kāds Jānis Bērziņš, diez vai viņam kāds atļautu būvēt kāpās, turklāt diez vai viņu vispār kāds informētu, ka pastāv iespēja saņemt atļauju ar MK lēmumu,» uzskata Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa.