Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 14. novembris
Fricis, Vikentijs

Tīkla atjaunošana ir nemitīgs process

Pašlaik 40% no elektrības rēķina veido maksa par tīkla pakalpojumiem, kas aiziet a/s Sadales tīkls. Kas šajos pakalpojumos ietilpst, par ko maksā elektrības lietotāji?

A/s Sadales tīkls kā sistēmas operators nodrošina elektroenerģijas piegādi klientiem, izmantojot savu infrastruktūru, sākot no elektropārvades līnijām, transformatoriem un jaudas slēdžiem līdz pat skaitītājam. Ikviens elektrības lietotājs, kurš pieslēgts mūsu tīklam, lieto elektroenerģiju, un no 2015. gada 1. janvāra var brīvi iegādāties elektrību no jebkura tirgotāja. Mēs nodrošinām saviem klientiem elektrības piegādes nepārtrauktību, savukārt maksa par tīkla pakalpojumu nodrošina infrastruktūras attīstību, atjaunošanu un ikdienas uzturēšanu, lai klientiem tiktu nodrošināta kvalitatīva un droša elektroapgāde.

Cik klientu objektiem jūs piegādājat elektrību?

Vairāk nekā vienam miljonam un aptveram 99,9% Latvijas teritorijas.

Tātad jūs esat monopolists?

Jā. Tīkla pakalpojums savā ziņā ir monopolpakalpojums, lai vienā teritorijā netiktu būvētas paralēlas elektrolīnijas, savukārt konkurence notiek tirgotāju starpā, jo prece, ko mēs visi pērkam, ir elektrība. Tas ir atšķirīgi, piemēram, no telekomunikācijām, kur savstarpēji konkurē tieši operatori.

Vai šāda sistēma ir visā Eiropā?

Jā, arī Eiropā ikviens sistēmas operators savā licencētajā teritorijā ir monopolists, bet tirgotāji pārdod elektrību klientiem. Piemēram, Skandināvijā ir operatori, kas apkalpo lielās pilsētas, bet pašvaldību teritorijās pakalpojumus sniedz citi - mazāki - operatori.

Latvijā 40% no elektrības rēķina ir maksa par tīkla operatora pakalpojumiem, vai aptuveni šāda proporcija ir arī citās valstīs?

Pārsvarā tā ir līdzīga - ap 40% līdz 50%. Taču svarīgi, kas šajā maksā ietilpst. Ir valstis, kurās, piemēram, valsts atbalsts ražotājiem, kas Latvijā noteikts obligātā iepirkuma komponentēs, paslēpts tīkla pakalpojuma tarifā, bet mums tas izcelts atsevišķi. Savukārt Latvijā sadales sistēmas pakalpojumu tarifos ir ietverts arī a/s Augstsprieguma tīkls pakalpojums.

Kuras jūsu uzņēmumam ir lielākās izdevumu pozīcijas?

Mēs ļoti rūpīgi strādājam pie tā, lai uzturētu savu 95 000 kilometru garo elektrotīklu darba kārtībā. Šogad plānojam investēt 106 miljonus eiro tīkla atjaunošanā un attīstībā. Pakāpeniski tiek nomainīti vecie elektrības stabi, tīrītas trases ap līnijām. Esam izstrādājuši skaidrus kritērijus, pēc kuriem tiek novērtēts tīkla elementu vecums, tehniskais stāvoklis, bojājumu biežums un ietekme uz klientiem, tāpēc iegūstam informāciju par kritiskākajiem tīkla posmiem, kurus nepieciešams atjaunot nekavējoties. Mūsu prioritāte ir vidējā sprieguma tīkla (seši līdz 20 kilovoltu) atjaunošana - tās ir elektrības līnijas, kas parasti redzamas ceļa malās, jo, ja notiek bojājums vidējā sprieguma tīklā, kas, piemēram, ir 100 kilometru garš, tad pārtrūkst elektrības piegāde klientiem visā 100 kilometru tīkla garumā. Lai no tā izvairītos, mēs tīklu automatizējam un sadalām īsākos posmos, lai potenciālais bojājums ietekmētu pēc iespējas īsāku tīkla posmu un mazāku klientu skaitu.

Cik kilometru tīkla jūs plānojat šogad atjaunot?

Mēs katru gadu atjaunojam vidēji ap 1600 kilometriem tīkla, un tas nodrošina, ka 50 gadu laikā atjaunojam pilnībā 100% visu elektrotīklu, jo gaisvadu līniju vidējais dzīves cikls ir 35 gadi, bet jaunajiem kabeļiem vajadzētu nokalpot 70 gadu.

Tātad pēc būtības tīkla atjaunošana ir nemitīgs process?

Tieši tā. Svarīgi ir tīklu atjaunot pakāpeniski un plānveidīgi, jo tad investīciju līmenis ir stabils, kas pasargā mūsu klientus no negaidītām tarifu izmaiņām.

Vai iespējams pateikt, piemēram, pēc iepriekšējo gadu pieredzes, cik apmēram izmaksā vienas vētras postījumu seku novēršana?

Izvairīšos no konkrētiem skaitļiem, taču vēlos uzsvērt, ka esam daudz iemācījušies no iepriekšējo gadu vētru radīto seku novēršanas. Piemēram, veicam preventīvo darbu - ne tikai trašu tīrīšanā, lai novērstu koku uzkrišanu elektrības līnijām, bet arī mobilizējam personālu un darbuzņēmējus, saņemot informāciju par vētras tuvošanos. Arī investīcijas primāri virzām uz to, lai līnijas, kas nodrošina lielāku apdzīvoto vietu elektroapgādi, iespēju robežās pārbūvētu kabeļu izpildījumā.

Tomēr pēc vētrām bez elektrības palikušo mājsaimniecību skaits ir mērāms desmitos tūkstošu.

Tieši tādēļ mūsu prioritāte ir vidējā sprieguma tīkla savlaicīga atjaunošana un drošības uzlabošana. Nedrošākos tīkla posmus mēs pārbūvējam kabeļos. Citviet gaisvadu līnijām liekam izolētos vadus. Jāsaprot, ka visus tīklus izbūvēt kabeļos ir pārāk dārgi. To var atļauties tādā valstī kā Vācija, kur vairāk nekā 80% tīkla ir kabeļos, bet mums šī proporcija sasniedz tikai 30%. Tāpat mēs automatizējam tīklu, sadalot to mazākos posmos, lai bojājumu gadījumā dispečers atkal var klientus pieslēgt tīklam, bez elektrības atstājot tikai bojāto posmu, nevis visu līniju. Tas ir pirmais solis uz viedo tīklu, jo nākotnes risinājums ir automātiska bojātā tīkla posma izolēšana. Arī viedie skaitītāji ir instruments, kas ļaus ātrāk saņemt informāciju par bojājumu klienta objektā. Tas nozīmē, ka klients nevis tikai atnākot mājās konstatē, ka tajās nav elektrības, bet šo informāciju operators saņem uzreiz, tikko elektrība pazūd, un var nekavējoties reaģēt. Pagājušajā gadā mēs uzstādījām 50 000 viedo skaitītāju. Šogad un nākamgad plānojam uzstādīt 110 000 viedo skaitītāju, bet mērķis nākamajiem desmit gadiem ir pakāpeniski uzstādīt viedos skaitītājus ikvienā mājsaimniecībā.

Kā viedajam skaitītājam pieteikties tām saimniecībām, kuras nav šā gada plānā, bet pērk elektrību biržā, kur šis stundas patēriņš ir būtisks?

Par šādiem klientiem mūs informē tirgotājs, un mēs viņiem visiem uzstādām viedo skaitītāju, pat ja viņi nav iekļauti šā gada skaitītāju nomaiņas plānā. Jāpiebilst, ka mājsaimniecību klientiem viedā skaitītāja uzstādīšana ir bez maksas.

Kā notiek jauna elektrības pieslēguma ierīkošana, un cik tā var izmaksāt?

Vispirms jāsāk ar to, ka pirms nekustamā īpašuma iegādes, kur plānots būvēt māju vai vasarnīcu, būtu jāpārliecinās, cik varētu izmaksāt šāda pieslēguma ierīkošana. Lietotājs var iesniegt pieprasījumu par jauna elektrības pieslēguma ierīkošanu objektam, mēs to izvērtēsim, izsniegsim tehniskos noteikumus un norādīsim aptuvenās pieslēguma ierīkošanas izmaksas. Tas ir bezmaksas pakalpojums. Jāpiebilst, ka mūsu mājaslapā www.sadalestikls.lv ir atrodama informācija par pieslēguma ierīkošanu - gan tehnisko procesu, gan laiku, cik tas aizņem.

Kāpēc pieslēguma ierīkošana nereti ir ļoti dārga? Kas ir lielākās izdevumu pozīcijas?

Latvieši ir viensētu mīļotāji, un, ja īpašums, kur plānots būvēt māju, ir tālu no elektrības tīkla, tad, protams, pieslēguma izmaksas būs augstas. Jo, piemēram, var būt nepieciešams izcirst mežu, lai novilktu līniju vai kabeli. Runājot par statistiku, 2014. gadā pēc klientu pieprasījuma izsniedzām tehniskos noteikumus 18,5 tūkstošu jaunu pieslēgumu izveidei, bet reāli tika izbūvēti 8,5 tūkstoši pieslēgumu.

Kāda ir izmaksu amplitūda jauna elektrības pieslēguma izveidei?

Tā ir ļoti plaša un varētu būt no pāris desmit eiro daudzdzīvokļu namā līdz pat 100 000 eiro privātmājai meža vidū, ja līdz tuvākajiem elektrotīkliem būs pieci kilometri. Jāuzsver, ka maksa par pieslēguma izbūvi nav samaksa par tīkla infrastruktūras izbūvi, kā to reizēm cilvēki traktē. Pieslēgums tīklam ir maksas pakalpojums, kuru nodrošina sistēmas operators, un šīs izmaksas ir proporcionālas zemākajām tīkla izbūves izmaksām. Jāpiebilst, ka pieslēgumam līdz 40 ampēriem, kas ir pietiekami mājsaimniecības vajadzībām, vienmēr 40% no pieslēguma izmaksām sedz a/s Sadales tīkls, bet klients maksā tikai 60%.

Vai visas jūsu plānotās investīcijas nozīmē, ka ik pa laikam tarifu nepieciešams paaugstināt?

Ieņēmumi no tarifiem ir vienīgais sadales sistēmas operatora ienākumu avots, un tiem jāspēj segt visas sistēmas operatora pamatotās izmaksas tīkla uzturēšanai un attīstībai. Ja tarifi tiktu pārskatīti reizi gadā, tad pie stabila investīciju apjoma, kā tas ir šobrīd, šīs izmaiņas būtu niecīgas un patērētāji tās praktiski nejustu. Noteikti uzsvēršu, ka šogad mēs neplānojam izmainīt esošos tarifus.

Cilvēki gan reizēm nesaprot, kāpēc investīcijas nevar veikt no peļņas, bet tas jādara uz tarifu rēķina?

Mūsu peļņa nekad nebūs tik liela, lai pilnībā varētu nosegt visas plānotās investīcijas. Šajā situācijā skaidri iezīmējas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas loma, lai sabalansētu sistēmas operatora vajadzības un lietotāju intereses.

Kā jūs vērtējat elektrības piegādes kvalitāti?

Tā ir standartiem atbilstoša. Viens no mūsu galvenajiem mērķiem ir elektroapgādes pārtraukumu vai sprieguma iekritienu skaita samazināšana klientiem. To panākam ar trašu tīrīšanu, elektrotīkla automatizēšanu un kabeļu līniju izbūvi. Savukārt līniju rekonstrukciju ietvaros novēršam iespējamo sprieguma kvalitātes pasliktināšanos lauku apvidū garu zemsprieguma līniju galos, ja to garums pietuvojas diviem kilometriem, tās optimizējot un saīsinot.

Kā mūsu elektrības piegādes infrastruktūra ir vērtējama, salīdzinot ar mūsu kaimiņiem?

Igaunijā elektrotīkls ir uz pusi īsāks un ar lielāku patēriņu, bet Latvijā līnijas laukos ir garākas un ar nelielu patēriņu. Tas ļauj kaimiņiem pie līdzīga tarifu līmeņa investēt tīkla attīstībā vairāk līdzekļu. Savukārt Lietuvā investīciju apjoms ir nedaudz zemāks, taču jāņem vērā, ka mežu īpatsvars Lietuvas teritorijā ir gandrīz divas reizes mazāks nekā Latvijā, kas samazina tīkla uzturēšanas izmaksas, tāpēc vētru ietekme arī ir mazāka. Mūsu nākotnes vīzija ir būt starp pašiem labākajiem sadales sistēmas operatoriem Eiropā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

2015. gadā plānotais

100 000 viedo elektroenerģijas skaitītāju uzstādīšana
elektrolīniju trašu tīrīšanas darbi 4444 km apjomā
554 transformatoru apakšstaciju atjaunošana vai izbūvēšana
877 km vidējā sprieguma elektrolīniju atjaunošana
Avots: a/s Sadales tīkls

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?