Deflācijas dēļ tilts izmaksās aptuveni par 10 miljoniem latu mazāk. «Līgums veidots, lai būtu pieņemams gan pasūtītājiem, gan uzņēmējiem. Situācijās, kad bija inflācija, mums maksāja inflāciju, tagad, kad ir deflācija, mums nauda samazinās,» skaidro G.Rāvis. Saskaņā ar viņa sacīto būvnieki ir gatavi no saviem līdzekļiem kompensēt pievienotās vērtības nodokļa palielinājumu no 18 uz 21%, tas naudas izteiksmē būtu gandrīz četri miljoni latu.
Diena jau rakstīja, ka, slēdzot līgumu par tilta būvniecību, lielākos riskus, kas saistīti ar inflāciju un valūtas kursa svārstībām, celtnieku vietā uzņēmās Rīgas dome. Tas bija pretēji būvniecības konkursā izvirzītajiem nosacījumiem. Ekonomists Uldis Osis, kurš domei sniedza atzinumu par Valsts kontroles (VK) veikto tilta būvniecības revīziju, kurā par izšķērdētiem atzīti 27 miljoni latu, atkārtoti apstiprināja, ka melnā metāla cenu pieaugums uzskaitīts divreiz un izpildītājam arī samaksāts divreiz.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) trešdien vēlreiz apliecināja, ka pašvaldība pašlaik nevar vērsties pret amatpersonām, kas radījušas pilsētai zaudējumus, jo viņu vaina vispirms jāpierāda. Lietu izmeklē Ekonomikas policijas pārvalde. Panākto 14 miljonu samazinājumu N.Ušakovs vērtē kā maksimālo, ko līguma ietvaros izdevies panākt.
Sākotnējie aprēķini liecināja, ka Dienvidu tilta otrā kārta (pievedceļi Daugavas labajā krastā), ieskaitot bankas finansējuma procentu likmi, pilsētai izmaksās 313,4 miljonus latu. G.Rāvis sola šo kārtu pabeigt 2011.gada pirmajā pusē. Pats tilts ar pievedceļiem un estakādēm izmaksās 254,3 miljonus latu.