.._ programma Latvija - Saules zeme, vairāku latviešu komponistu radīts cikls, mūsdienīgs Saules dainu skatījums. Jaunu, sociāli aktīvu pieeju dziedāšanai apliecina koris Balsis, dziedādams vilcienos, dzelzceļa stacijās un uz Daugavas ūdeņiem. Savukārt tautas dejā iespaidīgākās radošās idejas līdz šim pieredzētas Deju svētku lieluzvedumos, tur uzrunājot ar masas enerģiju. Šoreiz pierādījušās viena jauniešu tautas deju ansambļa ambīcijas un spēks piedāvāt īpašu - tautas tradīcijās un vērtībās sakņotu un mūsdienīgi uzrunājošu - radošo virsvērtību, kas uzrunā krietni dziļāk un būtiskāk par «parastu» tautas deju koncertu. Tas pierādījās Jāņa Purviņa vadītā TDA Līgo deju izrādes Zalkša līgava pirmizrādē šosvētdien, 4. decembrī, skatītāju pārpildītajā Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē.
Libretistes un režisores Daces Micānes-Zālītes, horeogrāfa Jāņa Purviņa, mūzikas autoru Dāvja Stalta un Ievas Tālbergas deju izrādē latviskos dejas soļos un ritmiski iezīmīgā postfolkloras stila mūzikā, ģitārām saskanot ar koka stabulīti, tiek izdejota pasaka par Baltijas jūras valdnieku Zalkti un viņa nolūkoto līgavu zvejnieka meitu. Radošajai komandai un 60 dejotājiem izdevies gan krāšņi parādīt senās kāzu un kristību tradīcijas, gan mūsdienīgi runāt par cilvēku attiecībām un to atbildīgu veidošanu. Zalkša līgavas skatuves vēstījums atklājas plašā līmeņu skalā: no teiksmainā vidē (jūras dzelmes valstībā, Sandras Strēles veidotās maskās!) risināta, noslēpumaina pasakas sižeta līdz nacionālo un vispārcilvēcisko vērtību apliecinājumam, cildinot ģimeni, dzimteni un savas piederības izjūtu, valodu, dzīves gudrību, uzticību un saderības tikumu.
Tīrā, nesamākslotā, teju pusotru stundu garā izrādē, vieglā solī izdejojot sarežģītos ritmus, dejotāji veic sev neparastu uzdevumu, atsakoties no skatuves dežūrsmaida un iejūtoties lomās (galvenajās - Iveta Mūza (Zalktene) un Kārlis Sīlis (Zalktis)). Tas nav viegls uzdevums, jo D. Stalts devis priekšroku nekvadrātiskām mūzikas struktūrām, jauktiem un mainīgiem metriem. Tomēr mūzika ir dejiska, pulsējoša, folkroka enerģijas piestrāvota. Uz latviskiem pamatiem balstīta, taču pasniegumā mūsdienīga izdevusies gan deja, gan mūzika, kuras autori turpina dejudziesmu tradīciju. Dziedātie un teicējas teksti ir būtiski, jo palīdz orientēties notiekošajā. Jo īpaši, rādot senās kāzu un kristību tradīcijas, kad ar cēlu, pašcieņas pilnu stāju tiek izdejots Kāzu goda solis, Panāksnieku deja, Mārtošana, Krustabu deja. Rūpīgi izraudzīto Kurzemes tautastērpu daudzveidībā izspēlēts gan jūras zilums, gan saules baltums un magoņu košums. Izrādi vērts vest plašāk tautās, jo tā spēj uzrunāt ne tikai zvērināto tautiņdeju interesentu vidi.