Izcili viesi
Baha festivāls šogad noritēs trijos koncertu ciklos: pavasarī, vasarā un rudenī. «Smagākais ir rudens cikls, kad piecos koncertos Rīgā uzstāsies baroka ansambļi, orķestri un solisti no Maskavas, Polijas, Vācijas, Itālijas, Francijas, Beļģijas un Spānijas,» stāsta festivāla mākslinieciskā vadītāja klavesīniste Aina Kalnciema. Atbilstoši festivāla tēmai skanēs ļoti daudz Baha un XVIII gadsimta itāļu mūzikas. Jau šosvētdien, 27. martā, Lielajā ģildē plkst. 19 festivālu ar Baha un itāļu mūzikas programmu atklās izcili viesi - Ķelnes baroka orķestris Concerto Kￃﾶln no Vācijas.
Sācis darbību 1985. gadā, šis kamerorķestris ļoti ātri iekaroja publikas un mūzikas izdevēju simpātijas, uzreiz savaldzinot ar aizrautīgu spēles stilu uz vēsturiskā perioda mūzikas instrumentu kopijām. Šī orķestra mūziķus mēdz dēvēt par mūzikas trifeļu racējiem, jo viņi ar pārsteidzošu neatlaidību «uzrok» komponistus, kuru darbi ilgi gulējuši nepelnīti aizmirstos vēstures plauktos. Saskaņā ar baroka laikmeta tradīcijām orķestris galvenokārt muzicē bez diriģenta, taču oratoriju un operu izpildījumā sadarbojas ar izciliem diriģentiem, piemēram, Renē Jakobsu, Danielu Hārdingu, Evelino Pido, Aivoru Boltonu. Kopš 2005. gada Ķelnes baroka orķestra mākslinieciskais vadītājs ir Martins Zandhofs.
Rūpīgu pētījumu rezultātā radītās interpretācijas, kas izpaudās neparasti dzīvīgos, azartiskos skatuves priekšnesumos, drīz kļuva par šī orķestra vizītkarti un strauji pavēra ceļu uz dažādu zemju ievērojamākajām koncertzālēm, festivāliem un skaņu ierakstu kompānijām. Firmās Deutsche Grammophon, Harmonia Mundi, Teldec un EMI - Virgin Clasics un Capriccio ierakstīts jau vairāk nekā pussimt mūzikas albumu, vesela virkne no tiem novērtēti ar starptautiskām ierakstu gada balvām.
Erāra klavieres
Krievijas pianists un mūzikas intelektuālis Aleksejs Ļubimovs, kuru pazīstam gan kā lielisku laikmetīgā avangarda, gan vēsturiskās mūzikas interpretu, Baha mūzikas festivālā ir jau pastāvīgs ciemiņš. Katru reizi viņš atved līdzi vai arī spēlē festivāla rīkotāju sadabūtu oriģinālu mūzikas taustiņinstrumentu. Pateicoties viņam, pirmoreiz Latvijā skanējis gan klavihords, gan Mocarta un Bēthovena laika āmuriņklavieres. Šogad A. Ļubimovs mums gatavo jaunu pārsteigumu: franču meistara Erāra klavieres, instrumentu, kuram savu krāsām bagāto, orķestrāli daudzslāņaino klaviermūziku komponējis ievērojamais impresionisma komponists Klods Debisī. Lai gan Alekseja Ļubimova koncerts J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas zālē notiks 1. aprīlī, kad mūziķi parasti mēdz jokot, tas ir pilnīgi bez jokiem - Erāra klavieres būs! Turklāt izrādās, ka šis retais instruments atrasts un restaurēts tepat Latvijā. Saprotams, A. Ļubimova priekšnesumā skanēs K. Debisī un citu komponistu (romantiķu F. Šopēna, F. Šūberta) mūzika, kas tapusi XIX gadsimta beigās un XX gs. sākumā. Tai jau tagad arī ir vēsturiskas mūzikas statuss.
Izsmalcināts flautas un klavesīna duets no Itālijas muzicēs Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā 7. aprīlī plkst. 19. Flautists Stefāno Baljāno spēlē gan blokflautu, gan tā dēvēto flauto dolce, kuras nosaukums sola īpaši maigu, glāsmainu skanējumu. S. Baljāno, kuram, starp citu, ir arī profesionāla jurista diploms, pēdējā laikā gūst arvien lielāku starptautisko ievērību arī kā diriģents. Dzimtenē viņš ir divu mūzikas augstskolu profesors, vairāku mūzikas festivālu vadītājs, kā arī izveidojis ansambli Collegium Pro Musica.
Romā dzimušais klavesīnists, ērģelnieks un pianists Andrea Koens ir ne tikai atzīts mūziķis, bet arī pētnieks, kurš izveidojis pirmo pilnīgo, kritisko D. Čimarozas darbu izdevumu taustiņinstrumentiem. A. Koens vada topošo XVIII gs. komponista Mucio Klementi darbu izdevumu Opera Omnia, darbojas XIX gs. instrumentālās mūzikas žurnāla Ad Parnassum padomē un strādā pie pirmā kritiskā B. Marčello L'estro poetico-armonico izdevuma, ko izdos Beļģijā, ir docētājs Romas Sv. Cecīlijas konservatorijā un Akvilejas Valsts konservatorijā un Romas Svētā Jēkaba bazilikas galvenais ērģelnieks.
Tas ir aplams stereotips, ka mandolīnu vieta ir tikai krievu tautas instrumentu orķestrī. Izrādās, mandolīna ir viens no vēsturiskiem profesionālās mūzikas instrumentiem. Neparasti viesi - ansamblis Artemandoline - koncertā Mazajā ģildē 10. aprīlī spēlēs gan itāļu baroka, gan pat J. S. Baha mūziku. XXI gadsimta sākumā Luksemburgā dibinātā ansambļa mūziķi spēlē ne tikai baroka mandolīnas, bet arī renesanses un baroka ģitāras, baroka mandolu, mandolonu, renesanses lautu, soprāna lautu, Brešas un Kremonas mandolīnu, violu da gambu, violonu, lautu un citus vēsturiskos instrumentus, piedāvājot svaigu, taču vēsturiski pamatotu skatījumu uz XVII un XVIII gs. skaņdarbu interpretāciju.