Taču prognozējams, ka, par spīti pozitīvajām tendencēm, Latvijā bezdarbs saglabās savu reģionalitāti, tas ir, dažos novados darbinieku trūks, kamēr citos saglabāsies ievērojams bezdarbnieku skaits. Tas liks daudziem strādāt gribētājiem kļūt mobilākiem.
Latvija, tāpat kā vairākums Eiropas valstu, piedzīvo iedzīvotāju novecošanos, kas atstās ietekmi uz sociālo izdevumu nastu. Tādēļ tieši nodarbinātības veicināšana, tas ir, visu to cilvēku, kas spēj strādāt, iesaistīšana darba tirgū, kļūs par vienu no galvenajām prioritātēm.
Latvijā nodarbināti 65% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kamēr attīstītās valstīs raksturīga augstāka nodarbinātība, piemēram, Islandē - 79%, Šveicē - 79% un Norvēģijā - 75%. Kā rāda šo valstu pieredze, krietni lielākas darba iespējas ir cilvēkiem ar izglītību nekā tiem, kam izglītības nav. Tas nozīmē, ka vēlme apgūt jaunas prasmes un izglītoties būs viens no pamatnosacījumiem, lai spētu iegūt labi apmaksātu darbu.
Patlaban darba devēji izmanto situāciju un izlasa no tirgus labākos speciālistus. Tomēr šādas izvēles iespējas samazināsies. Turklāt jau patlaban dzirdamas sūdzības par nepieciešamo speciālistu trūkumu dažos sektoros. Tādēļ gribot negribot darba devējiem būs jāiesaistās nodarbinātības veicināšanā un ļoti nopietni jādomā par investīcijām darba procesa efektivizēšanā un mehanizēšanā. Tas nebūs viegli, jo darba devējiem jāuzņemas finansiāls risks, jāinvestē, jākļūst arī elastīgākiem, jāatsakās no daudziem aizspriedumiem pret darbinieku spējām, pieņemot daudz personalizētāku attieksmi pret ikvienu darbinieku.
Darba samaksa ir galvenais ienākumu avots lielākajai daļai mājsaimniecību, tādēļ tās līmenis ir svarīgs aspekts, par kuru diskusijas kļūs arvien karstākas. Izmantojot situāciju, jau tagad darbinieki pamazām sāk kursēt starp uzņēmumiem, lai iegūtu lielāku atalgojumu. Darba devējiem būs jāmeklē veidi, lai piesaistītu un noturētu darbiniekus, vienlaikus nezaudējot konkurētspēju. Adekvāta samaksa būs svarīgs faktors, bet ne mazāk svarīga būs savstarpējo attiecību kvalitāte.
Bezdarbnieki tiek definēti kā cilvēki, kas šobrīd nestrādā, bet aktīvi meklē darbu. Tomēr ne visi to dara, it īpaši, ja ārpus darba tirgus atradušies ilgu laiku. Ilgtermiņa bezdarbs negatīvi ietekmējis nozīmīgu skaitu darbinieku, kuriem bezdarba laikā krities gan pašvērtējums, gan prasmes, jo tieši darbs cilvēkiem palīdz veidot pašapziņu un attīstīt profesionālās prasmes.
Sabiedrība ar augstu nodarbinātības līmeni ir arī bagātāka, politiski stabilāka un veselīgāka. No tā, cik veiksmīgi tas notiks, lielā mērā veidosies arī aizbraukušo tautiešu vēlme atgriezties. Jo nereti dzirdam argumentu, ka atgriezties attur savstarpējo darba attiecību kontrasts.
*SEB bankas makroekonomikas eksperts