Tiek uzskatīts, ka puisim liktenīga bija policistu izšauta asaru gāzes patrona, kas viņam trāpīja pagājušā gada jūnijā, kad Turciju bija pārņēmuši plaši protesti pret konservatīvā premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana valdību. B. Elvans pats nepiedalījās protestos, bet tika ievainots brīdī, kad iznāca no mājām, lai dotos uz veikalu pēc maizes.
Zēna, kurš bija kļuvis par simbolu policijas vardarbīgajai protestētāju apspiešanai, nāve varētu atdzīvināt pēdējos mēnešos pierimušos protestus pret R. T. Erdoganu, kuru oponenti apsūdz autoritārā vadības stilā, korupcijā un brīvību apspiešanā.
Pieprasa demisiju
Par B. Elvana nāvi sērojošie pēc pusaudža bērēm devās uz Stambulas centru un izsauca dažādus pret valdību vērstus saukļus, piemēram, «slepkava Erdogans» un «slepkavnieciskā valdība tiks saukta pie atbildības», kā arī aicināja jau 11 gadu valdošo premjeru atkāpties.
Stambulas provinces gubernators trešdien aicināja policiju «uzmanīgi» pildīt savus pienākumus bēru un protestu laikā, lai nepieļautu iepriekšējā vakarā notikušo sadursmju atkārtošanos.
Pēc tam, kad otrdien pienāca ziņa, ka pēc 269 dienām komā ir izdzisusi B. Elvana dzīvība, Stambulā pie slimnīcas, kurā pusaudzis bija pavadījis savas dzīves pēdējos mēnešus, sapulcējās vairāki simti cilvēku, kuri apmētāja ar akmeņiem apkaimē izvietotos policistus. Likumsargi pretī lika asaru gāzi un ūdensmetējus.
Arī galvaspilsētā Ankarā policija lietoja spēku, lai izklīdinātu aptuveni tūkstoti protestētāju, kuri bija sapulcējušies pilsētas galvenajā laukumā un sauca: «Erdogana korumpētā valdība, atkāpies!»
Sadursmes notikušas arī Adanā, Mersinā, Izmirā, Antaljā, Eskišehirā, bet Melnās jūras ostas pilsētā Samsunā policija aizturēja 20 protestētāju, kuri vēlējās nokļūt pie R. T. Erdogana vadītās Taisnīguma un attīstības partijas biroja, vēsta EurActiv.
Tās bija plašākās sadursmes Turcijā kopš pērnā jūnija, kad valsti pārņēma protestu vilnis pret valdību pēc tam, kad policija ar brutālu spēku izdzenāja miermīlīgus vides aktīvistus, kuri bija okupējuši Genzi parku Stambulā, protestējot pret plāniem teritorijā izbūvēt milzīgu tirdzniecības centru.
Trīs nedēļas ilgajos protestos piedalījās aptuveni 2,5 miljoni turku, bet sadursmēs ievainojumus guva 8000 cilvēku, tostarp policisti. Ieskaitot B. Elvanu, protesti paņēma astoņu cilvēku dzīvību.
Apsūdz garīdznieku
Šīs nedēļas protesti ir kārtējais pārbaudījums Turcijas premjeram R. T. Erdoganam pirms 30. martā paredzētajām reģionālajām vēlēšanām un 2. augustā plānotajām valsts vēsturē pirmajām tiešajām prezidenta vēlēšanām, kurās uzvaru prognozē tieši valdības vadītājam. Viņš vēl nav atklājis, vai balotēsies.
Kopš decembra valsti ir pārņēmis korupcijas skandāls, kurā ir iesaistītas vairākas R. T. Erdoganam tuvu stāvošas personas un kura dēļ amatu ir zaudējuši trīs viņa valdības ministri.
Aizdomas krīt arī uz pašu valdības vadītāju, jo nesen atklātībā parādījās telefonsarunas ieraksts, kurā dzirdams, ka R. T. Erdogans ar savu dēlu apspriež, kā paslēpt lielu daudzumu skaidras naudas. Viņš apgalvo, ka ieraksts ir safabricēts.
R. T. Erdogans uzskata, ka korupcijas skandāls ir mākslīgi inscenēts un par tā «scenārija autoru un režisoru» sauc savu bijušo sabiedroto, ASV dzīvojošo ietekmīgo islāma garīdznieku Fetullu Gilemu, kurš vadot «valsti valstī», jo viņam esot liela ietekme Turcijas drošības struktūrās un tieslietu sistēmā.
Pēc decembra beigās notikušajiem reidiem un arestiem R. T. Erdogans vērsās pret tiesībsargājošajām iestādēm, atstādinot no amata un ieliekot cietumā simtiem policistu un prokuroru, kurus apsūdzēja sazvērestībā ar mērķi gāzt valdību.
Pēdējā gadā Turcijas valdība saņēmusi plašu kritiku, kas visaktīvāk ir pausta caur sociālajām vietnēm internetā, tādēļ R. T. Erdogans grib pastiprināt interneta kontroli. Pagājušajā nedēļā Turcijas parlaments atbalstīja likumprojektu, kas bez tiesas lēmuma ļautu bloķēt interneta vietnes, kuras pārkāpj privātumu un kuru saturs ir aizvainojošs.
R. T. Erdogans šomēnes brīdināja, ka pēc reģionālajām vēlēšanām Turcijā varētu bloķēt populāro videofailu apmaiņas vietni YouTube, kur tika noplūdināts premjera un viņa dēla telefonsarunas ieraksts, un sociālo tīklu Facebook, ko lieto aptuveni 34 miljoni turku un kas ir kļuvis par galveno platformu valdības oponentiem.