Nav noliedzams, ka lielu daļu Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju satrauc gāzes atkarības jautājums, taču skaidrs, ka Eiropa vienmēr vēlēsies pirkt Krievijas gāzi, savukārt Krievija gribēs to piegādāt Eiropai. Ja sadarbība ar Krieviju politisku lēmumu dēļ tomēr neturpināsies, tas būs skaidrs signāls meklēt citus, alternatīvus gāzes piegādātājus.
Visvairāk, pat vairāk nekā Eiropas kolēģi, no attiecību pārtraukšanas ar Krieviju ciestu mūsu tranzīta pakalpojumu sniedzēji. Latvija uz Eiropas fona, kurā tranzīts aizņem vidēji 6%, atšķiras, proti, mūsu valstī tranzīts aizņem divreiz vairāk jeb 12% no iekšzemes kopprodukta, līdz ar to katram eiro, kas tranzīta ceļā ienāk Latvijā, ir liela pievienotā vērtība. Lai cik nepatīkami būtu to atzīt, bet Krievija ir Latvijas nozīmīgākais eksporta tirgus, sasniedzot teju piekto daļu jeb 18% no kopējā eksporta apjoma, tāpēc skaidrs, ka tirdzniecībā krass pārrāvums varētu atstāt būtiskas sekas. Cerības nevieš arī krasais rubļa vērtības kritums, tomēr iespējams, Krievijas iedzīvotāji, ņemot vērā situāciju pašmājās, lielāku interesi izrādīs par investīcijām ārvalstīs, arī Latvijā.
Jau šobrīd Ukrainas un Krievijas krīzes neskaidrības ietekmi varam redzēt arī savu bankas klientu operācijās. Biznesā, lai tas būtu ar plus zīmi, ir būtiska skaidrība par ekonomiskās attīstības scenārijiem, taču šobrīd tās pietrūkst daudziem Latvijas uzņēmumiem. Tāpat kā cilvēki šaubu laikos mēdz vairāk uzkrāt «zeķē» un gatavoties ļaunākajam scenārijam, arī tie uzņēmumi, kuriem ar Krieviju un Ukrainu ir ciešas ekonomiskās saites, uzkrāj naudas līdzekļus. Nauda netiek investēta biznesa attīstībā, kas ekonomikai nav pozitīvākais signāls, - uzņēmējdarbībā kavēšanās un nogaidīšana nozīmē stagnāciju, ja ne kritienu atpakaļ.
Uz Krieviju eksportējamās preču kategorijas atšķiras no tā, ko eksportējam uz Eiropu. Nozīmīgākās Latvijas preču eksporta grupas uz Krieviju ir zivis, farmācijas produkti, industriālās iekārtas, apkures katli, koksne, piena produkti. Pārorientēt to no Krievijas uz Eiropas un pasaules tirgiem būs lēns process, kas mūsu uzņēmumiem prasītu ne vien finansiālus ieguldījumus, bet arī gana daudz elastības un prasmju. Runājot par pakalpojumu daļu, patlaban 10% Latvijas pakalpojumu eksporta nonāk tieši Krievijā. Naudas izteiksmē tie ir 1,3 miljardi eiro, un teju pusi veido jūras un dzelzceļa transports. Latvijai Krievija ir arī nozīmīgs tūrisma eksporta tirgus, it sevišķi viesnīcu pakalpojumu ziņā.
Jāpiebilst, ka uz Ukrainu Latvijas eksports ir samērā mazs - 0,9% no kopējā apjoma -, lielākoties tiek eksportēta farmācijas produkcija, mašīnas un elektriskās iekārtas.
Ukrainas un Krievijas krīze Latvijas uzņēmējiem ir lielais, nezināmais X. Jo ilgāk tā turpināsies, jo ilgāka būs stagnācija. Kopumā Latvijas ekonomikā, visticamāk, šogad var gaidīt nelielu darbavietu skaita un algu pieaugumu. Tiesa, lēnāk nekā iepriekš. Taču daudziem uzņēmumiem pašreizējā situācija šķiet gana draudīga - vai tiešām Dāmokla zobens virs viņu eksporta artērijas?
*DNB bankas viceprezidents