Trešdien sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa domes sēdē plānots apstiprināt arī šī politiskā spēka pieteikumu vēlēšanām. Savukārt Zaļo un Zemnieku savienība šajā pirmdienā plānoto galīgā lēmuma pieņemšanu pārcēlusi uz nākamo nedēļu. Informācija par norisēm citos politiskajos spēkos rāda, ka viņi nav tikuši pat tik tālu. Šajās dienās par veidu, kā startēt Saeimas vēlēšanās, lems bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas vadītā partija No sirds Latvijai. Neoficiāla informācija liecina, ka tiek izvērtētas dažādas iespējas, neizslēdzot arī sabiedroto meklējumus un līderes vārda pievienošanu nosaukumam.
Latvijas Reģionu apvienība startēs ar savu nosaukumu, bet tās sarakstā varētu būt pārstāvji arī no citiem politiskajiem spēkiem. Visticamāk, runa nav par Einara Repšes vadīto partiju Latvijas attīstībai, ar ko sākotnēji notika sarunas, bet par nelielas ietekmes partijām. Ja palūkojas, kuri politiskie spēki Centrālajā vēlēšanu komisijā nav izņēmuši sarakstu sagatavošanas sistēmas lietotājtiesības, tad to vidū ir arī LSDSP un Kristīgo demokrātu savienība, kas līdz šim piedalījušās visās vēlēšanās. Uz vaicāto, vai LSDSP startēs uz Saeimu, viens no tās līderiem Jānis Dinevičs solīja atbildēt nedēļas nogalē. Politikas veterānu komanda, kas šoreiz startēs ar reģionālās partijas Vienoti Latvijai karogu profesionālā partiju veidotāja Aināra Šlesera vadībā, katrā vēlēšanu apgabalā uzticējusi saraksta veidošanu tā pirmajam numuram. «Šis darbs vēl ir procesā, bet viegli nebūs,» atzina viens no viņiem.
Vienotība sarakstu iesniegs, līdzko visi tās kandidāti ar parakstu būs apstiprinājuši vēlētājus interesējošās ziņas par sevi. Tāpat kā VL-TB/LNNK, tā plāno uz CVK doties nākamajā nedēļā. Nacionālajā apvienībā sarakstu veidošana notika bez īpašiem strīdiem, kā sacīja apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, bet Vienotībā bija diskusijas. Tās ģenerālsekretārs Artis Kampars atzīst, ka ar to bija jārēķinās, jo no Vienotības saraksta startē bijušie Reformu partijas biedri un septiņu reģionālo partiju pārstāvji. Bija Reformu partijas pārstāvji, kas redzēja sevi augstākās vietās sarakstā, un visi pārgājušie tajā nemaz neiekļuva - Daina Kazāka no Vienotības nestartēs. Bija arī Rīgas domnieces Sarmītes Ēlertes atbalstītāji, kuriem šķitis, ka viņa pelnījusi augstāku vietu par 10. numuru Rīgas apgabalā. Taču Vienotībā noteikta stingra sarakstu sagatavošanas procedūra un izveidota arī kandidātu rindošanas komisija, kas strādājusi vairāk nekā mēnesi, informēja A. Kampars.
Diskusijas par Rīgas apgabala sarakstu piebremzēja arī ZZS saraksta apstiprināšanu - šajā apgabalā pirmais numurs pienācās Latvijas Zaļajai partijai, kas sākotnēji par pirmo pieteica Kārli Seržantu, bet tad līdera pozīcijās parādījās Guntis Belēvičs, kurš pašvaldību vēlēšanās pieteica sevi ar visai atraktīvām idejām, kas vēlētājiem palika nesaprastas, un zaļie Rīgas domē neiekļuva. Kā viens, tā otrs esot piekritis iemainīt pirmo numuru Rīgā pret otro vietu Zemgalē, kur pirmais ir frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
No Zemgales kandidēs arī Zaļo un Zemnieku savienības priekšsēdētājs, labklājības ministrs Uldis Augulis, kura atrašanās sarakstā zemāk par otro vietu arī varētu palikt nesaprasta. U. Augulis vēl nevarēja pateikt, ar kādu numuru būs pieteikts vēlēšanās, bet norādīja uz citām grūtībām - no visiem 115 kandidātiem ir jāsaņem ar parakstu apliecināts apstiprinājums. Ir gadījumi, kad cilvēki pārdomājot, un tad vietā jāmeklē cita persona. Uz vaicāto, vai Latvijas Reģionu apvienība apzinās šādas saraksta sagatavošanas grūtības, tās līderis Mārtiņš Bondars atbildēja, ka tās ir pārvaramas, - vairāk viņu uztrauc nevienlīdzīgās iespējas starp valdības partijām ar to rīcībā esošajiem resursiem un ārpusparlamenta politiskajiem spēkiem. Daļu savu sabiedroto reģionos viņa pārstāvētā apvienība zaudēja, jo nevarēja piedāvāt to palīdzību pašvaldībām, ko pedāvāja Vienotība.