Kas nepieciešams, lai vecumā nenovīstu? Raisa Akmane, Aina Rūda, Smaida Bļusina, Irēna Beķere cita citu papildina: «Kustība un dzīvesprieks! Mūzika. Kolektīvs. Un enerģija!» Tukuma Pensionāru biedrība, kas darbojas jau 50 gadu, arī mūsdienās ir labs piemērs, ka ar iniciatīvu, labām idejām un pašvaldības atbalstu var panākt ļoti daudz - lai pensijas vecumā seniori dzīvotu kvalitatīvu, piepildītu un radošu dzīvi.
Skaistais pensijas vecums
«Visvairāk savas seniores apbrīnoju par neatlaidību. Citreiz pati domāju: apžēliņ, sāp tur un tur! Bet dāmas tik un tā sanāk kopā, pucējas un dejo,» seniores uzslavē deju kopas Romantika vadītāja Lidija Ruskule. Arī viņai pašai jau tuvojas pensijas vecums. «Tas skaistais pensijas vecums,» uzsver Lidija, «ko gaidu ar nepacietību. Citi saka - ak, šausmas! -, bet es gaidu un domāju, ka pensija, lai kāda tā būs, man daudz ko palīdzēs atrisināt savā dzīvē.» Dzīve pensijā esot pat ļoti interesanta! Vismaz Tukumā.
Viena no dejotājām stāsta, ka pirms diviem gadiem viņsaulē aizvadījusi dzīvesbiedru, ar kuru kopā nodzīvoti 50 gadi. Tobrīd kritusi depresijā, bet reiz kaimiņiene uzrunājusi, lai atraitne nākot uz deju kopu. «Atnācu, un depresija bija pagalam!» Vairākas dāmas dejo kopš Romantikas dibināšanas pirmās dienas. Vidējais vecums deju kolektīvā ir 72,5 gadi, jaunākajai «romantiķei» - 65 gadi, abām vecākajām būs astoņdesmit.
Kā nesajūk deju soļi tik cienījamā vecumā? «Atskan mūzika, un kājas jau pašas sāk kustēties, kā vajag. Astoņos gados ar deju kopu esam izbraukušas tik daudzas Latvijas vietas! Esam uzstājušās pat Somijā,» stāsta Aina. «Bieži dodoties izbraukumos, rodam jaunus draugus. Satiekam citas sieviņas un redzam, ka kādai dzīvē klājas vēl grūtāk. Bet mēs dejojam, pucējamies, uzsmaidām, un dejā mums pazūd viss,» apliecina Smaida un Raisa. «Mūzika ir kā terapija. Turklāt kustība mūsu gados ir ļoti vajadzīga, ja tās nav, rodas visādas problēmas,» apliecina pārējās dejotājas.
Jaudīgākā biedrība
Kaut arī dejotāji Tukumā tiešām ir visenerģiskākie, Romantika nav vienīgā senioru deju grupa un nebūt ne vienīgais pensionāru pulciņš ar ilggadēju darbības stāžu. Visvecākā ir retro deju kopa Valsis, kas Tukumā iedibinājusi savas tradīcijas pirms 20 gadiem. Pirms trim gadiem nodibināta arī līnijdejotāju grupiņa Kamene. «Mēs visas esam aktīvas, piedalāmies līnijdejotāju sacensībās - esam ieguvušas jau sešus kausus! Ir gandarījums, ka tik labi gājis,» uzsver Irēna Mejubere, biedrības valdes locekle.
Jau 15 gadu dāmām ir savs klubiņš Sniega roze - kundzes kopā svin jubilejas, apmainās ar dzīves, rokdarbu un kulinārajām receptēm. Slavens kļuvis tukumnieku ansamblis Sidrabrasa. Darbojas veselības grupa Možums, kurā seniori divas reizes nedēļā apmeklē vingrošanas nodarbības. «Mums ir trīs meitenes - pensionāres -, kas Možumā iesaistījušās kopš pirmās dibināšanas dienas un nav to pametušas 15 gadu,» ar savām seniorēm lepojas Irēna Mejubere. Veselības grupa ne tikai vingro, bet vasarā arī nūjo. «Iznūjojam visas takas ne tikai Tukuma novadā, bet arī mūsu sadraudzības pilsētās. Bijām Talsos, braucām nūjot uz Vidzemes jūrmalu, pie Engures ezera,» paskaidro Irēnas kundze.
Tukuma Pensionāru biedrības valdes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Kotāns uzslavē ceļotājus: «Ceļotāju klubs rīko piecas ekskursijas gadā uz ārzemēm, vēl ir arī vienas, divu dienu izbraucieni - pa Latviju, Lietuvu. Cenas ļoti pieņemamas pensionāriem. Brauciens pa Latviju maksā no septiņiem līdz deviņiem latiem - tas nav daudz. Autobusā, kurā ir 48 vietas un gandrīz visas aizņemtas, ar to pietiek, lai apmaksātu braucienu un gidu, ja pusdienas paši ņem līdzi.» Pats jaunākais pulciņš, dibināts pirms gada un jau guvis popularitāti, ir senioru dramatiskā kopa Kaprīze.
«Mums taču vēl ir zolītes klubs Kreicene! Spēlē gan kungi, gan kuplā skaitā arī dāmas. Rīkojam sacensības savā starpā un divreiz gadā arī ar Talsu Pensionāru biedrību,» pastāsta Jānis Kotāns. Kopumā biedrībā darbojas apmēram 280 senioru - tas ir iespaidīgs skaitlis. Senioru iecienīti esot atpūtas vakari, ko biedrība rīko reizi mēnesī kultūras nama telpās. Piemēram, februāra sākumā tukumnieki pošas sagaidīt Čūskas gadu un svinēt Valentīndienu. «Atpūtas vakari mums vienmēr kupli apmeklēti!» uzsver valdes locekle un atbildīgā par kultūru Lilita Smeile.
Lai nejustos atstumti
«Mums ir ļoti veiksmīga sadarbība ar pašvaldību. Tā piešķir līdzekļus pulciņiem, ieguldījusi dejotāju tērpos, pasākumu organizēšanā. Līnijdejotājiem kultūras namā zāli atvēl par velti. Veselības grupa var vingrot ledushallē - dome apmaksā. Lielākā palīdzība saistās ar telpām, transportu, komunālajiem pakalpojumiem,» stāsta Jānis Kotāns. Pensionāru biedrībai atvēlētas plašas telpas sabiedriskajā namā, kurā arī tiek segta īres, elektrības, ūdens, kanalizācijas, siltuma, telefona, interneta maksa. «Ja tas pensionāriem būtu jāmaksā no savas kabatas, šaubos, vai spētu. Mums te radīti visi priekšnoteikumi, lai pensijas vecumā ļaudis nejustos atstumti,» uzsver Jānis Kotāns.
Tukumnieki jūtas droši, zinot, ka katru gadu domes budžetā atvēlēta «sava ailīte» tam, ko vēlas pensionāri. «Un parasti mēs vēlamies daudz,» piebilst Irēnas kundze. Jānis turpina par jauniem projektiem: «Esam iecerējuši startēt novada sporta spēlēs. Ir disciplīnas, kurās arī pensionāri var sevi pierādīt: šahs, dambrete, novuss, galda teniss. Protams, nestartēsim basketbolā vai futbolā, bet šajos sporta veidos varam to darīt un izdarīsim!»
Kas ir tukumnieku galvenais virzītājspēks? «Galvenais ir atbalsts. Valdē mēs paši esam virzītājspēks, ejam uz domi, lūdzam un jautājam. Un mūs atbalsta. Tik daudz kā Tukumā pensionārus retās pilsētās atbalsta. Talsenieki, Dobeles pensionāri mūs vienmēr apskauž par to, saka: laimīgie, jums vienkārši paveicies,» atzīst Lilita Smeile.
Jānis atceras, ka pēc neatkarības atgūšanas Tukums bija viena no pirmajām pilsētām valstī, kurā sāka apgūt sociālā darba jomu un organizēt sociālos pakalpojumus. «Bija cilvēki, kas aktīvi darbojās. Arī es stažējos Zviedrijā. Tik daudz ir panākts tāpēc, ka valde ir aktīva. Arī paši seniori, kas darbojas grupās, ir iniciatīvas pilni, nāk klajā ar savām idejām. Tam visam ir dziļas saknes, un tās nedrīkst pazaudēt. Tās arī nepazudīs!» cer Jānis Kotāns.