Stāstot par iecerēto valsts pārvaldes reformu, Valsts kancelejas direktora vietniece Ieva Aile deputātus iepazīstināja arī ar statistiku. Tā atklāja, ka valsts budžeta iestādēs kopā ir nodarbināti 58 139 strādājošie, no kuriem 91% strādā ministriju padotības iestādēs. No tiem 11 760 jeb 20,3% ir ierēdņi. Valsts budžeta iestādēs ir nodarbinātas arī, piemēram, amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, karavīri, ārstniecības personas, pedagogi, tiesībsargājošajās iestādēs strādājošie. Tabulā, kas atspoguļo dalījumu pēc amata saimēm, pirmajā vietā ir kontroles un uzraudzības iestādēs strādājošie, seko ārstniecības personas un fiziska darba veicēji, piemēram, sētnieki, apkopējas, dārznieki.
Reformas mērķis ir mazināt kontroļu un atskaišu apjomu, kā arī paaugstināt valsts pārvaldes efektivitāti un vienkāršot tās struktūru, skaidroja I. Aile. Ir arī iecerēts dot lielāku atbildību iestādes vadītājam, «lai cilvēks sāk efektīvāk domāt un varbūt triju viduvēju darbinieku vietā ieliek vienu spēcīgu». Lai izvairītos no tiesvedības šādās situācijās, ir piedāvāts tā sauktais aprūpētais darba uzteikums. Tas nozīmē, ka, piemēram, veicot reorganizāciju, persona, kura zaudējusi darbu, saņem kompensāciju.
Vēl Valsts kanceleja piedāvā publicēt pilnīgi visu valsts pārvaldē nodarbināto atalgojumu, taču - nevis šo personu vārdus, bet tikai amata nosaukumu, skaidroja I. Aile. To būtu lietderīgi uzzināt arī tiem, kuri varbūt vēlas strādāt valsts iestādē un vēlas noskaidrot, kādu algu par šo darbu var saņemt. Viktors Valainis (Vienotība) sēdē atzina - kamēr Valsts kanceleja vēl apspriež valsts pārvaldes reformas idejas, Saeimas deputātiem jau būs jālemj par šīm iniciatīvām. Lai sekmētu atklātību un nodokļu maksātāju naudas izlietojuma caurskatāmību, Saeimas deputāts Ints Dālderis (Vienotība) ir izstrādājis un iesniedzis Saeimā likumprojektu, rosinot publicēt tīmeklī ne vien amatpersonu, bet visu valsts un pašvaldību darbinieku atlīdzības, ziņo aģentūra LETA. Tāpat Saeimas darba kārtībā jau ir grozījumi Valsts kontroles likumā, kas arī daļēji saskan ar reformas plānā piedāvātajām iecerēm.
«Mums ir tik sarežģīta valsts pārvalde, ka tā bremzē daudzus procesus,» teica Juris Šulcs (Vienotība). To, ka ir jāmazina birokrātija un kontrolējošo iestāžu orientēšanās uz vainīgo sodīšanu, uzsvēra vairāki deputāti: Aldis Adamovičs (Vienotība), Ainārs Mežulis (ZZS), Janīna Kursīte-Pakule (NA) un arī komisijas priekšsēdis Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa). Viņš aicināja reformas plānā lietot precīzākus formulējumus, jo ne visiem būs skaidrs, kas ir domāts ar kontroļu un atskaišu mazināšanu. Komisijas priekšsēdis arī uzteica Valsts kanceleju par labo sadarbību ar Saeimas komisiju, kas tāda izveidojusies pēc Mārtiņa Krieviņa kļūšanas par Valsts kancelejas direktoru. Komisijas deputāti solīja sniegt nepieciešamo palīdzību, lai ieceres drīzāk iedzīvinātu. Pēc politiķu domām, ir nepieciešama diskusija arī par Pārresoru koordinācijas centra lomu, lai tā resursus izmantotu efektīvāk reformu īstenošanā. Deputāti arī ierosināja reformas veikt kompleksi.