«Modernā - izteikti lakoniskā, bet rafinētā teātra valodā Antigone Anuija XX gadsimta pārrakstītos sengrieķu traģēdijas sižetus un mītus pietuvina šodienai tik tuvu, ka žilbst acis gan no baltās, tukšās telpas, kurā nav kur paslēpties, gan tajā uzdotajiem jautājumiem, ar kuriem tiek vajāti (tiek konfrontēti??) izrādes galvenie varoņi. Ko XXI gadsimtā nozīmē būt ideālistam, nekļūstot par dogmatiķi vai ekstrēmistu? Vai ir iespējams iet nāvē par ideju? Kur vilkt robežšķirtni starp prāta un sirds patiesību? Visos līmeņos nostrādā ansambļa izrāde ar izciliem aktieru darbiem, Edgara Mākena komentējoši un biedējoši draiskā mūzika, Oskara Pauliņa gaismas dizains un video paver visplašāko lauku diskusijai. Elmārs Seņkovs sarunājas ar skatītāju, nevis kaut ko diktē vai piedāvā «pareizās» atbildes, teikts žūrijas pamatojumā. Žūrijā šogad strādāja teātra kritiķes Zane Radzobe, Undīne Adamaite, Mārīte Gulbe, Maija Svarinska un Ieva Rodiņa.
Savukārt vakar notikušajā starptautiskajā konferencē par aizvadīto teātra sezonu un traģisko varoni XXI gadsimtā, ko rīkoja Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, teātra zinātniece Silvija Radzobe uzsvēra, ka Antigonē režisors izaicinoši savienojis zemo un augsto un dramatiskas, pat traģiskas pasāžas mijas ar jautriem iestarpinājumiem. Maijas Doveikas atveidotā Antigone atļaujas pateikt nē nehumānajai varai, tomēr viņa pati nav atdarināšanas cienīga varone. «Šī izrāde atšķiras no daudzām citām Antigonēm, ko tagad iestudē. Tā ir ļoti cilvēcīga izrāde, drīzāk ģimenes, dziļi intīma drāma, un Kreons Antigoni patiesi mīl,» vērtē teātra zinātniece Tatjana Zelmanova-Dipona (Beļģija).
Arī lielās formas izrāžu konkurencē uzvarētājs jāraksturo ar frāzi «otro gadu pēc kārtas» - tas ir Vladislava Nastavševa iestudējums Cerību ezers Jaunajā Rīgas teātrī. Kā labi atceramies, pērn šajā kategorijā uzvarēja izrāde Peldošie, ceļojošie. Viešņa no Krievijas, teātra zinātniece Anna Stepanova atzina, ka izrāde viņu «satrieca un ļoti trāpīja». Tās skatuves personāžam ir režisora vārds un liktenis, bet aiz tā stāv režisora personība dialogā ar savu skatuves tēlu. A. Stepanova to nosauca par Luidži Pirandello cienīgu situāciju. Savukārt Marite H. Butkaite no Igaunijas neslēpa, ka bijusi pārsteigta, uzzinot, ka izrādēm Idiots un Cerību ezers ir viens režisors, jo tās ir ļoti atšķirīgas. Viešņas slavēja gan augsto aktiermeistarības līmeni, gan gudro un delikāto Latvijas teātru publiku.
Skatītāji arī šogad aktīvi piedalījās balsojumā, kas jau trešo gadu norisinājās ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu. Par savu mīļāko izrādi, aktieri un aktrisi teātros nobalsojuši 3373 cilvēki, bet internetā, Latvijas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv un Spelmanunakts.lv, kopā 4562 balsojumu reizes, liecina Latvijas Teātra darbinieku savienības informācija. Skatītāju simpātiju balvas ceļo uz Dailes teātri Ilzei Ķuzulei-Skrastiņai, Dainim Grūbem un izrādei Equus. Savu pašdarināto balvu pasniedza arī bērnu un jauniešu žūrija, kurā darbojās deviņi bērni un jaunieši. Viņu simpātijas ieguva Ģirta Šoļa iestudējums Emīls un Berlīnes zēni Latvijas Leļļu teātrī.